Man tiešām pašlaik nav ne mazākās nojausmas, jo tie pēdējie teikumi tavā iepriekšējā komentārā ir tik apstulbinoši neizprotami, ka es varu tikai muļķīgi blenzt. Help?
tu liki man pasmieties, ļoti patīkami; es gaidīju, kad viņš pienāks pie manis, atbildot uz kārtējo jautājumu, viņš meklēja kļūdu Ināras programmā. Ināra ir spiedzienu cilvēks, nejau skaļu, bte..drīzāk pīkstienu...Apvienojums. :) Un kad viņa tā jauki iepīkstējās (es visu laikyu skatījos uz viņas pusi, uz datoru, kaut gan neko redzēt nevar), es puskaļi iesmējos. Tā kā filmās rāda, kad pieaugušie priecājas, smejas par bērnu smiekliem. Viņš tik momentāti pacēla galvu. Es tagad domāju, ar kādām izjūtām... Viņš izskatījās atrauts no programmas, bet es pie sevis nosmējos, bet sanāca bišķiņ skaļā,patiešām klusi smiekli. Viņš izskatījās ieionteresāts,... nopietns.
Zini, kās būs?! Tavs 'cute' liek man cerēt. Uz nezin ko. Labi zinu, ko, bet... es nevaru nedomāt nereāli... tas vnk nenotiks. Tu saproti, cik bēdīgā situācijā esmu?
Kļat es viņam nepieiešu! Ar Andri tā bija pirmā un pēdējā reize. Ja arī viņš nerīkosies, ja viņam vispār ir kaut mazākās simpātijas pret mani (un tu mani, lūdzu, neapcel, zemā pašapziņa ir atgriezusies!), tad tā arī viens otram paiesim garām... Un es patiešān nerīkošos. Jums izskatās vnk, bet tas ir ļoti grūti - atkal saņemties pēc "..varbūt, bet kas ir?"! Ko tad tu vari ieteikt, lai, man nerīkojoties tieši, kaut kas notiktu?
Vēl jau vienu brīdi viņa kreisā roka bija tik tuvu manējai labai, ka verēja just viņa rokas siltumu, bet tās nesaskārās!
Ai, nu ko tad es te velti muldēšu, kā saka, citam jau viegli runāt. Bet nu varbūt nebūs pārāk daudz prasīts, lai tu nedaudz piebremzē ar tām "akvisstikgrūtiunsarežģītiunnesaprotami" vaimanām?
es laikam pēc kādām 20-30 minūtēm braukšu uz Kuldīgu; tā teikt nakts izprieca; :D pakavēsi vēl laiku? Varbūt varam caur MsN papļāpāt, ja tev nenāk miegs un nev jāmācās; es jaum arī pa enerģētikas pamatiem pašiverējos ik pa laiciņam paralēli..?
es gaidīju, kad viņš pienāks pie manis, atbildot uz kārtējo jautājumu, viņš meklēja kļūdu Ināras programmā. Ināra ir spiedzienu cilvēks, nejau skaļu, bte..drīzāk pīkstienu...Apvienojums. :) Un kad viņa tā jauki iepīkstējās (es visu laikyu skatījos uz viņas pusi, uz datoru, kaut gan neko redzēt nevar), es puskaļi iesmējos. Tā kā filmās rāda, kad pieaugušie priecājas, smejas par bērnu smiekliem. Viņš tik momentāti pacēla galvu. Es tagad domāju, ar kādām izjūtām... Viņš izskatījās atrauts no programmas, bet es pie sevis nosmējos, bet sanāca bišķiņ skaļā,patiešām klusi smiekli. Viņš izskatījās ieionteresāts,... nopietns.
Ko tad tu vari ieteikt, lai, man nerīkojoties tieši, kaut kas notiktu?
Vēl jau vienu brīdi viņa kreisā roka bija tik tuvu manējai labai, ka verēja just viņa rokas siltumu, bet tās nesaskārās!
Ak, jā, un vakar tas japānis man novēlēja saldus sapņus.