Cerības

Mums šodien deva informāciju, kas jāizmanto laboratorijas darbos. Vienu uzdevumu programmējām klasē. Pirmā lekcija beidzās. Paredzētas divas, bet viņš parasti palaiž ātrāk. Es un vēl divi kursabiedri palikām. Es taisīju jau pirmā laboratorijas darba programmu. Man bija jautājumi, kā atrisināt dažas problēmas. Piegājām pie tāfeles, un viņš parādīja dažus risinājumus. Es atklāju, ka mājās jau mēģināju, bet nevarēju nokompilēt. Viņš teica, ka tas nav iespējams, jo programmai (ar tām rindiņām) ir jāstrādā. Tā nu es smejoties centos viņa iestāstīt, ka tā viss nebija- nenostrādāja, bet viņš pretī (smejoties), ka tai vajadzēja nostrādāt... :D

Tā jau ir pākāpe (vai varbūt stadija kā dzērumā), kur tas, par ko smejas, ir saprotmas tik tiem, kas smejas - mums abiem :D

*un par to smaržas nomazgāšanu (kas bildītē); pēc tava komenta..

Nu šis viss ir pie komentiem un atbildes uz komentiem!

Viņš man rakstīja paskaidrojumu par .., man palika viņa rokrakst. Nav nekas īpašs, bet k kā interesanti, ka to atceros, minu un patīkami pasmaidīt. :D

* izjūtas ir patīkamas flirtējot, bet negribas pāršaut pār robežu. To, kas vairs nav pieļaujams, ņemot vērā mūsu sociālās attiecības.