Kino priekš manis ir kā meditācija, vien ar to niecīgo atšķirību, ka atšķirībā no meditācijas kino seansa laikā manas domas uz kaut ko tiek koncentrētas. Kino man ir iespēja aizbēgt no cilvēkiem, no ikdienas nenozīmīgajām problēmām, un vienkārši mierīgi pasēdēt pustumsā. Kino es nekad neesmu aizmidzis, bet šķiet, ka arī nevajag.