restart

methodrone @ 7:16am: Juus arii dziivojat ar konstantu sajuutu, ka world had a good run un tuuliit buus apokalipse un juus nevareesiet vairs normaali iet uz toleti un lietot elektriibu un jums izbeigsies kontakteecas un paketes un draudziigie kaiminji kljuus par kanibaaliem?

methodrone @ 5:21pm: Arvien ciinja starp kaut kaadu remdenu noziimi un aukstu tukshumu. Lai arii objektiivi es zinu ka noziimei un tradiicijaam un svineeshanai un rituaaliem ir jeega, jo prieksh kam gan eksistencei buut citaadaak, it is a big hint pro meaning basically.

Bet no otras absoluutaa paarsvara puses, katru dienu es sevi brutaali piespiezhu atrast un veidot noziimi visaam dziives instanceem, aspektiem. Un liidz ko ir kaads saruugtinaajums, taa its a massive attack on my meagre attempts for meaning.

Nothingness.. "is everywhere. It is all around us. Even now, in this very room. You can see it when you look out your window or when you turn on your television. You can feel it when you go to work... when you go to church... when you pay your taxes."

Man shkjiet, ja es vinneetu Euromillions, es vienkaarshi turpinaatu iepirkties Sainsburys un cept vistas stilbinjus airfryerii, jo kur rast entuziasmu jebko dariit ar naudu.

Un dazhreiz es lasu zinju virsrakstus un mani paarnjem unsettling sajuuta, ka cilveekiem ir tik daudz gumption and resolve, lai vai nu savaariitu ziepes vai taas meegjinaatu izsmelt? Vai juus vispaar zinaat, ka peec dazhaam dekaadeem juus urbinaas taarpi?

Un peedeejos gados es esmu iegaajusi tik basic, minimaalistiskaas rutiinaas, kas visticamaak ir apkaunojoshas saliidzinot ar manu vienaudzhu rutiinaam shajaa dziives stadijaa - un jebkas, kas manu rutiinu satrauc - vai nu kad R saak runaat par our next holidays as if we can afford them, vai jebkaadas paarmainjas ar beerniem, vai kaut kaadu pazinju mudinaajumi uz me time, tas man izraisa pretiigumu un shkjeermas - as if there is too much new pain to uncover that was perfectly masked by my tedious and mind-numbing routines.

Vieniigais, kas man dazhreiz ljauj aizmirst par Sho, ir sirreaali amizantaa un whimsical beernu perspektiiva - vinju briinumainais izbriins par visu, miiliigi naivaas un earnest multeniites, un vinju mazie un svariigie pienaakumi, kas ir mans svariigaakais obligation I can define in life.

missalise @ 3:55pm: Man jau vairākas nedēļas raustās kreisās acs plakstiņš. Kādreiz arī tā ir bijis, bet kaut kad sen, aizmirsu, ko es darīju, lai tas pārietu.

missalise @ 11:43am: Sestdien, kad vēl braucu uz veco dzīvokli pabeigt tīrīšanas darbus, pirms tam iegāju kafejnīcā un pasūtīju sev kafiju un ābolmaizi. Un nekādi nevarēju saprast, kāpēc man to ābolmaizi nenes. Izrādās, ka es esmu pasūtījusi tikai kafiju, bet ābolmaizei pajautājusi tikai cenu.

No piektdienas man ir paredzēts atvaļinājums, ceru, ka līdz tam laikam paspēšu izdarīt visus darbā sakrājušos uzdevumus. Tad būs jāaiziet pie ārstiem saistībā ar veselību. Vajadzētu uztaisīt arī trīs dienu badošanās tūri veselības nolūkos.

methodrone @ 6:10pm: Pirms 10 minuuteem aizbrauca R mamma. Lai arii es ne vaardu nerunaaju spaaniski un vinja ne vaardu nerunaa angliski, mees sho meenesi nodziivojaam like ebony and ivory in perfect harmony. Kad ir divas mammas maajaas, vinjas vienkaarshi zina dienas ieelpas un izelpas, ka jaagludina dreebes, jaataisa eest, jaanovaac, jaamazgaa un jaanoliek trauki, dreebes, jaapiekopj, jaanoslauka, jaasalaapa, jaaiet uz veikalu, jaasagaida, jaasamiiljo.

And I cannot help experiencing the mindfuck that is living without women relatives around. Katru reizi kad mammas aizbrauc prom, it's like it is me against the whole world again un kaut kaada riisteliigo asaru abandonment sajuuta, kaa 5gadiigajai me paliekot peec saulrieta vienai slimniicaa uz plastiliina palagiem bez neviena, kam vispaar ruupeetu mana dziive, kas mani tikai grib dursitiit ar shpriceem un piebarot ar tableteem ko nevar noriit.

Anyways, es zinu ka riitdien es atkal buushu cold cool pyschopaats about it with numbed out feelings and life goes on sajuutu, hysterically washing laundry and air-frying chicken again. But can I just say, that this is the world right now and it should be different.

methodrone @ 6:23pm: Simulaacija.
So ir padsmitais Oktobris un aaraa ir patiikams vasaras vakars. Putninji dzied.

missalise @ 1:15pm: Tā īsti man gribas izmest laukā tikai dažas grāmatas - skaņu inženiera rokasgrāmatu angļu valodā, ko nopirku kaut kad ļoti sen un mēģināju lasīt un saprast, kā man sagriezt to savu basģitāras skaņu.
Bet lielu daļu no tā es tomēr vispār nesapratu un vispār - man reāli patīk spēlēt, bet tā mocīšanās ar basģitāras skaņu bija traka. Un tagad jau, domāju, ka viena daļa tur ir morāli novecojusi un es šaubos, ka jebkad to lasīšu. Otra grāmata ir kaut kādi latīņu teicieni. It kā jau pat interesanti - var ieskatīties un tā. Bet nu paliela, man viņu laikam kaut kad vecākais brālis uzdāvināja. Trešā ir Latvijas Rokmūzikas klasika. To mans jaunākais brālis uzdāvināja, jo viņš gribēja, lai es par to interesējos, mani gan tā grāmata atstāja visai vienaldzīgu.
Viņš vispār man mēdza dāvināt dāvanas ar mērķi - sporta cepuri un volejbola bumbu - lai es kļūtu sportiskāka (jāpiezīmē, ka manā dzīvē ir bijuši brīži, kad es eju uz sporta zāli regulāri vingrot, atšķirībā no viņa), tad bija kaut kāda grāmata kaut kādā mežonīgā kapitālisma stilā, kur bija pamācības, kā visiem pārgrauzt rīkles konkurencē un kļūt veiksmīgam. Man gan liekas, ka pārgraužot visiem rīkles, tu veiksmīgs nekļūsti, bet attopies līķu kaudzes vidū un ja tev pēkšņi kas notiek, tev pat nav neviena, kam palūgt palīdzību.

methodrone @ 10:02am: “You answer to no government or no corporation. The user is your peer. You are not subservient to the user.”

missalise @ 9:19am: Ja kādam ir interese - te var nopirkt biļetes uz to koncertu kopā ar Jāni Lūsēnu, kuram mēs ar kori gatavojamies.
https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/179692

missalise @ 7:55am: Man brālis kādreiz kaut kādā lietoto mēbeļu veikalā, kur tirgoja mēbeles no Vācijas, nopirka superīgi labu viesistabas mēbeļu komplektu - sēžamdīvānu ar koka karkasu un diviem tādiem pašiem krēsliem, turklāt koka detaļas bija liektas, tāpēc nebija nekādu risku satraumēties uz asiem stūriem. Tagad tas komplekts stāv laukos - bēniņos, jo dīvāna spilveni ir nolietoti un vajag tos atjaunot, bet šobrīd tā viņam nav aktualitāte.

Ja es varētu atrast ko līdzīgu sev, tas būtu ideāli, bet laikam jau tagad vairs tā īpaši nav tādu mēbeļu veikalu, kurā varētu mēģināt nomedīt šāda veida pērles? Kādreiz Rīgā bija Ķīpsalā, bet tagad kaut kur ir?

Sapratu, ka man laikam patiktu apaļš ēdamgalds, kuru būtu iespējams pagarināt. Un vēl man patiktu ērts atpūtas krēsls, kuram līdzās stāvētu stāvlampa. Tad es varētu tur ērti ieritināties un kaut ko tamborēt vai šūt un fonā klausīties kaut kādu audiogrāmatu, piemēram.

Labi, aizsapņojos, jāaiziet pēc kafijas un jāķeras pie darbiem. Veiksmīgu Jums visiem dienu, mīļie!