restart

ciruleens @ 6:09am: Visu laiku notiek kaut kādas sajūtas, kuras gribētos pierakstīt, bet nekādi nesanāk un tad nu viņas dzīvo manā galvā, līdz brīdim, kad kļūst pilnīgi nesvarīgas. Tad ir mazliet žēl, ka nav sanācis pierakstīt tieši tad, kad viņas bija aktuālas. Šis skrējiens ar dzimšanas dienām, Ziemassvētkiem, Jauno gadu, braukšanām šurp un turp, ciemiņiem un radiniekiem, labām un sliktām ziņām ir padarījis mani drusku neirotisku. No asarām līdz smiekliem ir viens solis turp vai atpakaļ, regulāri aizkrīt ausis, jo asinsspiediens, un pacietība tolerēt bullshitu ir tuvu nullei. Piezīme pašiem sev, ka šī ir vienīgā lielā dzimšanas dienā, ko puikam šeit svinēsim. Būs 40-50 viesu, no abām vīra šķirto vecāku pusēm, pirmā šāda tikšanās kopš viņi izšķīrās pirms 20(?) gadiem. Ir milzīga kaudze ar dekorācijām, jau divas dienas tiek gatavots un reizēm es tiešām nesaprotu, kam šis viss ir vajadzīgs. Vakar dzimšanas dienu nosvinējām mazajā ģimenes lokā un bērns bija sajūsmā par iespēju pūst nost svecīti, kura visu laiku atdzīvojās.
Bonusā vīra brālēna sievai vakardien atnāca vēža diagnoze. Vīra mammas ģimene šeit ir liela un tuva, tāpēc tas ir milzīgs trieciens visiem. Nezinu, kā izvērtīsies šī atkal satikšanās, ja gandrīz puse ģimenes šobrīd regulāri raud, citi streso par to vai ir nopirkts pietiekami daudz salami un vīra tēva puse, aij, es pat nezinu, ko viņi domā. Viņi šajā visā ir tie smalkie ļaudis, kuri vienmēr ir bijuši bagāti un vīzdegunīgi un kuriem nekas šeit tāpat nepatiks un tas būs redzams sejā.
Ohh well...

missalise @ 11:22pm: Esošajā mājā man kaimiņi parasti klusi, bet šovakar kaut kur blakus blīkšķ durvis un kaut kas skaļi un ļoti nepareizi dzied "No dienvidiem tu".

Vispār šī ir izteikti latviska māja. Neviens kaimiņš uz sveicienu nav atbildējis krieviski.

Bet vēl aizdomājos - ja jau es dzirdu, kā kaimiņi dzied, tad jau arī kaimiņi dzird, kad es dziedu. Neviens gan līdz šim nav nācis un aizrādījis, jo parasti dziedu pa dienu un ne parāk ilgi.

missalise @ 9:07pm: Redzēju sapnī, ka mana jaunākā brāļa draudzene vairs nav kopā ar manu brāli. Turklāt tā meitene nemaz nebija mana brāļa draudzene reālajā dzīvē, bet kaut kāda ietekmelēm līdzīga čiksa no Skotijas, kurā vēl sāka dot man mājienus, ka gribētu ar mani tuvākas attiecības. Vēl es sapnī biju ebrejiete un mēs bijām kaut kādā vairāku stāvu koncertzālē, kad pēkšņi sākās kaut kāda ārkārtas situācija un es nopriecājos, ka tālredzīgi esmu izvēlējusies vietu tuvu izejai. Kaut kā man izdevās paglābties, lai gan vētra pa gaisu nēsāja smagus priekšmetus un pat maujošu govi.

methodrone @ 4:22pm: Ik pa laikam arvien gribas kaut ko ierakstiit, not to feel lonely in my thoughts. Bet tad uzreiz praats burkshkj "Nav ko shitaadas voblas gvelzt!"

Taa it kaa visi teikumi buutu kjeceriibas un maanjticiigi apdraudeejumi. Tas it kaa Visums uzreiz atbildeetu "Taa ja? Tu tam tiesham tici? Ok tad es tev paraadiishu siikaa lose."

I'm just really scared of God all the time, or rather that force prompts one to transcend lies.

udensroze, posting in pajautaa @ 11:26am: Lidojam ar airbaltic pirmo reizi nemot lidzi ari kalnu sleposanas ekipejumu. Man tas slepes un zabaki savas somas vel kautka ipasji ir jaasapako, lai otra gala sanemtu nesalauztas un nesaskrapetas? Slepju soma aplam plana - tiit salles apkart, vai ka?

Lidz sim ar auto sleposhanas inventars vests, pilnigi jauna pieredze sogad planota

lavendera, posting in pajautaa @ 10:41am: kādu diagnostu?
Grasāmies ar vienu čali noslēgt derības, kurš līdz Jāņiem dabūs labāku fizisko formu, bet esam stipri atšķirīgi. Man ir liekais svars un kusls ķermenis, viņš arī gribētu kādus 10 kg speķīša nomest (pārējais ir lieli uzkačāti muskuļi). Katram ir savs ideālais sasniedzamais svars, kuru nu kurš pats uzskata par ideālu.
Kā mums saprast to, kuram būs lielāki sasniegumi, ja izejas līmenis un vajadzības ir tik dažādas? Kā saprast progresa līmeni attiecībā vienam pret otru?

evy @ 10:37am: apstiprināts!
man oficiāli ir RBF (arīdzan RGF) - jeb, tā dēvētā resting bitch face (attiecīgi arī resting gym face).

aizvakar bijām paballēt ar grieķu draudzeni viņas vakardienas dzimšanas dienas svinību ietvaros. viņa man vairākas reizes atgādināja atslābināt sejas muskulatūru un varbūt bišķi pasmaidīt. es biedējot prom cilvēkus.
lūk, biznesa ideja. iešu jums līdzi uz pasākumiem biedēt prom cilvēkus. perfekts variants tiem, kuriem uz balli ir JĀiet, bet socializēties negribas.

missalise @ 7:32am: Gribu mammai nopirkt ērtus ziemas zābaciņus. Garos, ar ar ne pārāk augstu pildītu neslīdošu zoli. Īpaši bieži viņa ziemas laikā ārā nestaigā, tāpēc vecie zābaciņi viņai ir sabojājušies tādā veidā, ka visa iekša ir forša un ērta, zole - tāpat, bet ir noplukusi mākslīgā āda. Mammai tie zābaki ir tik ērti, ka viņa mani prašņā, vai nevarot nopirkt kaut kādu līdzekli, kas atjaunojot to mākslīgo ādu. Un es viņu saprotu, jo pati nespēju izmest vienas krimināla paskata sandales, kuras ir nenormāli ērtas un glābj tad, kad kārtējās kurpes tik drausmīgi noberž kājas, ka ne ar ko citu nav iespējams pastaigāt.

Laikam jau kādu dienu būs jāaizbrauc uz Dominu, cik atceros tur parasti bija labāks apavu veikalu apkopojums nekā citos veikalos. Vispār jau man patīk pirkt apģērbus sev tuviem cilvēkiem, kuriem es aptuveni zinu gaumi un aptuveno izmēru. Ļoti priecājos, ja izdodas nopirkt ko tādu, kas viņiem patīk un ko viņi valkā. Tad man ir sajūta, ka tas apģērbs vai apavi, kas ir apveltīti ar manām labajām domām, darbojas kā tādas mini bruņas vai amulets, kas sargā man mīļos cilvēkus.

missalise @ 3:41pm: Brālim jau kādu mēnesi tā īsti nav labi pēc plaušu karsoņa. Pazemināta temperatūra. Priekšniecei savukārt bija kaut kāds baigais vīruss, kas sākoties ar sāpošu kaklu. Šodien vienam steidzamam darbam termiņš, ar kuru mokos kopš iepriekšējās nedēļas. Atnāca uz darbu, aizgāju pie priekšnieces, kura vēl nav īsti vesela, atnācu un jūtu, ka man arī sāk sāpēt kakls. :(

Iešu mājās un dzeršu to karsto dzērienu, varbūt jānopērk pa ceļam aptiekā vēl kāds.

Neslimojiet, mīļie.

missalise @ 8:52am: Šorīt no rīta mamma piezvanīja septiņos no rīta. Sabijos, jo viņa parasti tādā laikā man nezvana. Izrādījās, ka brālis vēl neesot atbraucis, lai gan teicis, ka būšot mājās vakarā. Beigās viss labi un tā.

Bet vispār aizdomājos, ka man ļoti reti kāds zvana. Es jau arī reti kādam zvanu. Kaut kāda baigā vienpate esmu kļuvusi. Piemēram, ar jaunāko brāli vispār pēdējā komunikācija bija pirms mēneša, kad viņš "Bilžu" koncertā uzstājās. Un arī tik vien kā aizsūtīju viņam nofočētās bildes un pateicu, ka uzstāšanās bija ok. Pirms tam apsveicu dzimšanas dienā - oktobra beigās. Pirms tam - neatceros, kad. Man ar jaunāko brāli ir kļuvušas ļoti vēsas attiecības. Gandrīz kā svešiniekiem. Bet - ja tā padomā, tad vienīgā lielā atšķirība ir tā, ka tagad es vairs nemēģinu ar viņu pirmā uzsākt komunikāciju, kā es to darīju agrāk - tas arī viss.

Bet es sapratu arī, kāpēc mani tik ļoti tracina tas, ka mani brāļi laicīgi nedara lietas. Jo es esmu tāda pati. Man pirms vairāk kā trim gadiem beidzās vadītāja apliecības derīguma termiņš. Es noskaidroju, ka to var samainīt jebkurā laikā un - tā kā man mašīnas nav un CSDD Rīgā ir galīgi ne pa ceļam, tad visu laiku to atliku. Turklāt es gribēju sev aiziet kārtīgi pārbaudīt redzi un pasūtināt jaunas brilles, lai nebūtu sajūta, ka es uz ceļa kaut ko īsti neredzu. Tā nu šogad rudenī biju laukos pie acu ārstes, pasūtīju jaunas brilles un gribēju pie reizes nomainīt arī vadītāja apliecību, bet izrādījās, ka tur esot jābrauc uz kaimiņu pilsētu, jo mūsējā apliecības nedod.

Bet nupat MK ir izdevis jaunus noteikumus saskaņā ar kuriem - ja vadītāja apliecība ir beigusies vairāk kā pirms trim gadiem, tad ir no jauna jāliek teorijas un braukšanas eksāmens. Bet - lai tiktu pie tiem eksāmeniem, atkal ir jāiet autoskolā un visa apmācība (un jātērē tam laiks un nauda). Turklāt tos noteikumus pieņēma ļoti forši - vienā dienā pieņēma, pēc divām dienām tie stājās spēkā.

ciruleens @ 10:01am: Brazīlija
Esam laukos, fazendā pie drauga un viņa meitas. Pie drauga, ar kuru draudzība šķita dziļāka draudzējoties no attāluma nekā esot tuvumā. Bet tā bieži gadās ar attāluma attiecībām un kā izrādās arī draudzībām. Guļam istabā bez griestiem, starp jumta segumu un dēļiem, dzīvo sikspārņi. Vakaros ap astoņiem var dzirdēt kā tie lien ārā. Reizēm tur dzīvo arī čūska, neindīga, kas ēd sikspārņus. Citu vakaru sijā virs gultas sēdēja kaut kāda žurka, labi, ka ne oposums, tā arī varot gadīties. Pirms divām dienām piedzima jēriņš, šonakt nomira aita, kas viņu dzemdēja. Šis ir ļoti katoļticīgs reģions, visur ir krusti un Kristus un skolās rīts sākas ar lūgšanu. Bet ir arī universitāte un atvērta sabiedrība homoseksuālām attiecībām. Ir arī komunisms un birokrātija, kurus katrs izprotam citādāk. No vienas puses šeit gribēos dzīvot, no otras, laikam tomēr nē.