| xx |
[Jun. 22nd, 2025|12:49 am] |
nākamā pietura vangaži, es parasti nerakstu, kad jūtos ok, jo kaut kā nedomāju tālāk kā par to, ka man ir llaabbii. pa nakti kādas pāris trīs varbūt stundas pagulēju, bet pat tagad vēl ir ok. es bieži, vismaz man tā šķiet, redzu, ka kādi (dzīves) kolēģi ig braucot vilcienā dzer kādu alko, esmu pāris reizes redzējis lode un tos 14grādīgos. atskaitot šo nakti, es iepriekš nebiju redzējis ar sevi vienā vilcienā braucamus vienaudžus dzerot alu vai jebko citu. man varbūt tie braukšanas paterni īsti nesakrī† ar viņiem, jo darba dienas man ir ļoti brīvas, it īpaši 4dienas 5dienas. it kā esam vienā info un fiziskajā telpā, bet dzīvē neredzamies. man ir parasociālas attiecības ar visiem viņiem, esmu sev galvā izveidojis viņu tēlus, dažreiz pat pastrīdamies un tad es domāju kādus aizvainojumus, iemeslus iedzelt. es nezinu, ko viņi domā par manu atrašanos viņu storijos un tamlīdzīgi. nez viņi arī par mani domā pēc tā, ko un kā redz mani internetā?
runāju ar paziņu, moš var teikt, ka draudzeni - es vispār šo tēmu negribu iesākt tomēr, mēs runājām par bērnību, par pieķeršanās tipiem, bet es atceros tikai to, ko domāju un man šķiet arī teicu, tā īsti nebija saruna, tikai izteikt to visu, kas iekrājies, jo nebija nekādas atbilstošas reakcijas, vismaz ne tādas, kuras būtu gaidījis. es pat neesmu pārliecināts, ka mani dzirdēja, bet nu tas tā. vismaz nepalikšu pa nakti svešā gultā |
|
|
| Comments: |
atlidoja atmiņā viens koāns. maniem vārdiem:
iet meistars un māceklis pa mežu skaistā rītā. debesīs garām palido zosu kāsis. māceklis, gribēdams iepriecināt savu skolotāju, komentē: cik skaisti tās zosis aizlidoja. meistars saķer viņa degungalu un sāpīgi saspiež ar vārdiem: kā gan tās jebkad varētu jebkad būt aizlidojušas? | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}