,.,
mēs katrs esam savās istabās, pa intervāliem iznākam, tualete, uzpīpēt, leduskapis, katra tikšanās ir kā maza izrāde, tā to es redzu tagad. kas tagad sakāms, ko darīt, kas jāizdara līdz nākamajai iznākšanai.
vislabāk ir tad, kad nekas nav jādara, proti, nav ko iepriekš iecerētu teikt, atliek vienkārši būt.
skatījāmies tik daudz video, ar savu degsmi, šķiet, aizskāru arī brāli dalīties ar savu, kas man ļoti ļoti patika; palika arvien labāk, ta kā lobīt kaut ko, kas loboties garšo arvien labāk.
es vairs nebaidos, ceru, ka pamodīšos un vismaz pāri dienvidum noturēšu šo sajūtu. jo es zinu, kā nebaidīties vakaros