remii

Bet tad, kad iemācies sadzīvot ar sevi un pašizklaidēties, tad ir par vienām bailēm (no vientulības) mazāk.

(Reply)(Thread)

Pašizklaidēties man vienai nekad nav bijis problēmu. :) Īstenībā es domāju, ka es esmu gluži laimīga. Bet lai es būtu ļoti laimīga, man tomēr būtu vajadzīgs otrs cilvēks. (Man šķiet, ka vienatnē pilnīgi un absolūti laimīgi ir tikai tie cilvēki, kas ir aizgājuši pa kaut kādu izteiktu garīguma ceļu un kuriem vairs vispār nekad neprasās pēc vēl kāda cilvēka klātbūtnes.)

(Reply)(Parent) (Thread)

Man ir tāpat. Man nav problēmu izdomāt, ar ko sevi nodarbināt & kā izklaidēt, bet vienmēr ir baigi gribējies kādu, ar kuru darīt lietas kopā un gūt, kā veca paruna saka, dubultprieku.
Un starp citu, kad ir izdevies tādu atrast, reizēm es paņemu no viņa brīvu, lai var beidzot pabūt vienatnē un vientulībā. Nu tad, kad apriebjas tā lielā laime un sagribas savu mazo un parasto, vienatnē radīto :D

(Reply)(Parent)

Jā, šķiet, ka noslēpums ir atrast pašpietiekamību, nevis domāt, ka viss atrisnāsies ar cita cilvēka klātbūtni. Tad jau viss būs kārtībā :-)

(Reply)