| May. 9th, 2010 @ 10:07 pm (no subject) |
|---|
Man tur vairs nekas nerakstās. Nezinu, varbūt man šķiet, ka Tev ir vieglāk elpot tad, kad es tur nerakstu... Tajā pašā laikā nesaprotu, kāpēc Tavas un manas domas atkal savijas vienotā akordā - citur, citreiz... Es vairs neuzdodu sev sarežģītus jautājumus. Es vairs nelieku minēt sarežģītus rēbusus Tev...
Bet es joprojām domāju par Tevi... Maigi un klusi. Un mīļi. Un neko no Tevis negaidu.
Varbūt arī tāpēc, ka es vispār neko šobrīd negaidu no savas dzīves. |
