Pusmūžam tuvojoties, mēģināt sākt apgūt RPG spēles? Ko ne, smadzeni vajag pabakstīt. Pirms X gadiem uz šāda potenciāla bāzes iegādājos Vagrant Story PS1 spēli. Tā tur man ilgi krāja putekļus un tagad jā, mēģinu saprast visas mehānikas un lietiņas.
Salīdzinoši ar citiem žanriem - šķiet debīli rakāties pa Menu visu laiku, lai pareizai problēmai piemeklētu pareizo risinājumu. Atnāk cits naidnieka tips, ver atkal vaļā, rocies, pēti status un skaties, kas niknāk tam ērmam kodīs - sitiena spēks viens pats neko nedara, ja nav pareizais Affinity un nav pielikts klāt dārgakmens, kas sāp tieši konkrētajai klasei - šķiet baigi saraustīti, neveikli, vērtējot iz Action/Adventure spēļu puses. Pusi spēles iekš Menu pavadi - laikam jāpierod. Un to, ka stiprāks zobens nepareizo klasi slāna daudz mazāk par zobbakstāmo nazīti ar pareizajiem statiem - pieleca tik pēc vairākām stundām izmēģināšanas : D
Bet nu, darbā iestājoties rāmajai sezonai, prasās smadzenes kustināt - apgūt līdz šim ignorētās RPG lietas diezgan labi čīkstina smadzeni un tieši prasās mēģināt citu žanru, jo pret iemīļotajiem studijas izturas vienkārši slikti, biznesa modelis mainījies no dodoša uz ņemošu.
Vērtējot pēc sajūtām ķermenī - visas tās sarežģītās, savstarpēji mijiedarbojošās lietiņas apgūt diži neatšķiras no tā, ka tevi darbā iemet neapzinātā frontē un tad no viena gala jāsāk bakstīt, lai saprastu vidi un lietiņas, citādi progress nebūs.
https://jauns.lv/raksts/zinas/688714-lg
Okej labi, protests kā protests, bet tad izlasīju ka šito organizē centrs maiznīca
Tas pats kurš krasi propalestīnisks.
Tā nu es intereses pēc iegooglēju kā ir ar seksuālo minoritāšu tiesībām Palestīnas teritorijās
ir šitā:
https://en.wikipedia.org/wiki/LGBTQ_rig
Un jā šī piezīme kronis visam:
//The only two Palestinian LGBTQ organizations, Al Qaws and Aswat, operate from Israel. //
Summary: Islāmisti par šiem jautājumiem ir daudz konservatīvāki par visniknākajiem kristiešu fundamentālistiem.
Varu sev jebkurā brīdī izraisīt tirpiņas/zosādu.
Pajautāju botam, cik tas ir bieži sastopams cilvēkos. Bots izspļauj 0,5-1% iedzīvotāju + neapzinātā daļa. Pazīstu vēl vienu šādu cilvēku un mūs vieno tikai forums un sieviete - mana bijusī, viņa tagadējā.
Forums: ankh.lv, kas savulaik nostrādāja kā vienīgais pareizais sociālā tīkla piemērs - visa draugu un paziņu bāze faktiski no turienes.
Plus kāds vecāks zvērs no bradajumi.lv
Tam ir termins pat: VGP (Voluntary Generated Piloerection). EDIT: pieteicās vēl viens cilvēks, tagad mūsu ir 3 un forums visiem kopīgs! :D
1
Dzīvojāmies visu laiku pa āru - pasaules izziņa caur maņām, dubļiem, asinīm, imunitātes kačāšana caur dubļu rīšanu, nokrītot no velo. Kaulu pieslīpēšana ar asfalta slimību un visas pārējās labās, raksturu rūdošās lietas. Bijām mājās līdz ar tumsu un tā bija pašsaprotama realitāte, kas ātri ieaudzina patstāvību. Viss sāka iet uz dirsu kaut kur ap "Safeguard" ziepīšu reklāmu laiku, kad pēkšņi sāka kaut kādu drošību un sterilitāti kačāt sabiedrībā, kļūstot garā un miesā mīksti, akūti no jelkāda riska mūkoši.
2
Visādi citādi daudz laika pavadījām bez vecāku uzraudzības - reiz pilnā ātrumā skrēju pa stroiku un ierāvu ar galvu betona sijā. Asins pušu, gaļa tek ārā. Nekas - slauku asinis no sejas, eju vēsi uz mājām aplaizīt brūces. Slimnīca, šūt? Slims, vai, man sūda pušums tikai! Citā epizodē - ments draudēja šaut, ja nelīdīsim no objekta ārā. Adrenalīns mani mega ātrumā pārsvieda pāri augstai sētai. Bratanu gan noķēra. Kopš tās dienas uz mentiem skatos kā uz licencēti bruņotiem psihopātiem - labāk pa gabalu, labāk neiesaistīt savā dzīvē nevienā pašā brīdī. Paši tiksim galā, dekorētais idiots lai labāk mēģina to meklēto personu sarakstu saīsināt...
3
Taisījām trasītes un tramplīnus, gājām uz sašķūrētajām smilšu čupām/tramplīniem blakus jaunceltnēm. Reiz es izdomāju - jāpamēģina to kalniņu izlekt. Liels, baiss, nekad nav darīts, sveša lieta. Bet kas tad tur tāds varētu būt, ne? Brīvi ripoju pa kalniņu, uzminu un lidoju. Nedalecu līdz nogāzei, sanāca augsti un nopļeckājos gar zemi, parubījos uz tramplīna augšas līdzenās daļas. Pamodies skatos - ričuks uz pusēm, man sasitumi un bik asinis. Pieceļos, noslaukos un ričuks pār pleciem, stiepju kilometru uz mājām - moš tomēr varēs sametināt?
4 ( ... tālāk ... )
Vakardienas Iwo Jima doķenes komentāros labs jautājums pavīdēja - kāpēc nemeta atomeni uz šīs militarizētās salas bez civiliedzīvotājiem, bet meta uz pilsētām? Vai tiešām tikai līdzenas pilsētas arguments liktu japāņu pimperiālismam atmirt?
Bāze ir bāze - pofig, cik episki nopostīta. Bet izvarota pilsēta - tā hito citādi.
//Un tas viss ne tikai zēniem – iespējams iegādāties arī rozā pistolītes un princešu cienīgus zobenus mazajām dāmām.//
https://jauns.lv/raksts/sievietem/68834
Priecīgus svētkus ar ģimeni bagātajiem. Kam tas liegts - virtuāli piesēžu blakus vienkārši paklusēt. Ir skaisti arī šādi.
Brīvdienas indeed nav manas laimīgās dienas.
Dabiski, es tam visam varu piekļūt caur tor, proxy vai vpn, bet kāpēc man būtu jāpielieto papildus apkārtceļi, lai izbaudītu tās tiesības, kuras man jau ir. Šajā gadījumā ierēdņi vienkārš rīkojas kā noziedznieki, liedzot man darīt to, kas man, kā pilsonim jau piešķirts pēc pamatlikuma.
http://klab.lv/users/black_data/221
//Mēs vai nu mainīsim savus paradumus, vai piespiedīsim tos mainīt tiem, kas tiešā veidā gūst labumu no dzīvnieku turēšanas, un sabiedriskais konsensus tomēr ir tāds, ka dzīvnieks ir jūtoša būtne, un tai ir tiesības būt pasargātai no bezjēdzīgām ciešanām.//
Nē mēs nekādus paradumus nemainīsim, tajā pašā laikā uzlabojot dzīvnieku labturību, kas novērš minētās bezjēdzīgās ciešanas [kuru domesticētajiem (arī pārtikas) dzīvniekiem jau tā ir mazāk nekā savvaļas dzīvniekiem.]
+ zaža zālēdāja sašutums:
//es pat nezinu par ko man ir lielākas dusmas. par to, ka ar savām finansēm piespiedu kārtā jāpiedalās dzīvnieku spīdzināšanā vai ka cūkgaļas karbonāde ir lētāka par faking gurķiem.//
Nu ļoti labi, es esmu apmierināts ka no maniem nodokļiem atbalsta tādu produktu ražošanu kurus es ēdu.
Laikam jāsaņemas un jāuztaisa mini virtenīti savai palodzes mini eglītei. Atbilstošu cokolu LV tirgū nav un sūtīt no ārzemītes - baigi sālīti tādam priekam un cokols sanāk neglīti liels attiecībā pret spuldzīti, tāpēc jāuzlodē paralēla slēguma ķēdi pašam, smuki cenšoties izolēt 220V pie katras spuldzītes. Darāms, tikai mans lodāmurs ir lodāmura funkcijas imitators ar strauji krītošu temperatūru, tikko kā sāc kaut ko lodēt... Tas visu apgrūtina, bet nez - jāpacenšas moš tāpat vai arī jāaiztek uz bodi pēc jēdzīgāka lodāmura...
Šādas neona spuldzītes, kuras rada diezgan jauku šaudīgas liesmiņas efektu. Interesanta tehnoloģija - radīta speciāli tā, lai tā neona gaisma nebūtu stabila un gaisma gar liesmiņas formas elektrodiem smuki šaudītos. Saplēsta ož pēc amonjaka un melnie elektrodi ātri kļūst balti.