30 Novembris 2007 @ 21:14
 
Tas nosalušais dzīvnieks man miegā nosiekaloja pieri. Un skaļi un ļoti aktīvi runāja par fotoaparātiem, arī miegā. Un es tik ļoti negribēju, lai viņš pamostas. Un bija kaut kā labi, kad es neaizgāju līdz upei, bet gan kāds mani savāca. Un tomēr, dienas mērķis neizpildīts.
Man teica, ka būs labi. Un ka es neizklausos pēc sevis. Visādi cilvēki man pedējā laikā tā saka, šis konkrētais rudmatainais teica tā, ka es ticēju, ka viņa tā domā. Un tomēr, te nav tā viena cilvēka, kam es varētu pastāstīt. Un jā, nolādēts, es taču zinu, ka tieši to cilvēku tas interesē vismazāk. Bet es esmu savtīga, es turpinu domāt.
Šorīt es lidoju. Pāris stundas. Dīvaini bija. Parasti es zaudēju sava saprāta un apziņas klātesamību ķermenī, šodien bija otrādāk. Lēna apziņa, bet ķermeni es vienkāši nejutu. Tas lidoja.