uzrīti, kas ir laiks īsi pirms saules uzaušanas, ir brīži, kad vēlos precīzi zināt to, ko es nīstu. vai tā būtu bijušo draudzeņu novirzīšanās no ceļa, ko tām esmu aprādījis, vai nemitīga vienas problēmas akcentēšana un tās risinājuma izpalikums ; varbūt idiotiskās sejas, kuras vazājas pa ielām - savu es nerādu, pat ja rādītu, tad stulbums nevienu nežilbinātu, kā to dara citu seju stul. mēdz gadīties, ka ejot uz māsas izlaidumu tiek palaists garām kas cits - kāda cita, tuva, bet ne pārāk, aizlaidums. nekas šausminošs, iespējams, ka vēl varēsim tikties nekad.
saule, sauļuks, kā to mīļi dēvēja zaņuks, vēl necepina, to daru es ar liesmu zem karotes. es vēlētos, kaut mani kāds pabakstītu un aicinātu kur doties. un rau, to jau dara manis mīlētā adata.