"Tu smaržo pēc manas labākās draudzenes", viņa teica novēršoties, savu skatu uz leju vēršot, liegi pasmaidot. Sajutu siltumu, kas pakrūtē sevi man atklāja un izplūda manī apliecinot manas tieksmes pēc viņas patiesumu. Apkārt esošās lietas, viss, kas bija apkārt, šķita zaudējam savu naidīgumu, vēlāk gan sapratu, ka tas atslābst, ne zūd. Un jā, likās, mani mīl, to bija grūti atzīt, bailes no zušanas šo likšanos gribēja noraidīt. Viņa paskatījās un teica: "Tas ir briesmīgi"