jūs saprotat, jūs zināt? esmu bijis visur, tomēr no tām vietām (kur esmu bijis) ir pāris kuras man traucē ar savu tuvumu un tad liekas - tik tuvu, ka nemaz neesmu bijis. piemēram, vakar biju tur ārā, biju tik ilgi, ka aizmirsu no kurienes es iebraucu; skatījos kā tie mazie mani draudziņi dzīvojas un ar savu dzīvīgumu mani kārdina - es pievienojos (un to darot no citiem atvienojos, viss es pazūdu lai atrastos tiem citiem

dažreiz liekas, kaķīši un tie mīļie ir tie mani apstājošie; tad skrienu un pļavas tās ir mani pavadošās un dodos es uz mežiem tad - mani tur jau gaida un mani sagaidot trīs runču gudro bariņš smaida man tiem pretī nākot
bet tas tikai sapņos, nomodā tie paši kaķi mani apšņāc un neļauj doties tiem garām; tad saritinos un guļu turpat, uz zemes, aukstas zemes un raudu - rītiņ, nāc pie manis ātrāk

es vēlētos gribēt dzert; tad rītos celties, rausties kājās, nostāties un padomāt - vai tiešām mani neviļ apkārtne. vieglo reiboni nedaudz ieplest atkal līdz reiboņa apmēram un teikt "rau saule spīd - ziema nāk un es eju prom"

tad staigāt, iet ārā, redzēt tos cilvēkus sev apkārt un atskārst - tomēr ir tādi kuri paceļas virs vidējā; ziniet, cilvēki nav vienādi, ir daži tādi, kuri ir krietni pārāki, taču izejiet ārā un redziet cik sīksīki tie nieciņi un domas to ir, klausieties ko runā - tas sniegs atbildi kādas to kustoņu domas. un man tas patīk: man patīk nieki, tas uzjautrina un atslābina, liek noprast, ka galu galā katrs jau dzīvojas kā sanāk un tie taču tikai cilvēki, mirstoši un tārpi tad grauzīs to miesas un tiekot līdz tam kodolam kam piedēvējot mūsu iekšieni neatradīs ne nieka. tārpi, ne paradīze ir tas kas priekšā - un garīgā izaugsme? tiešām kāds iedomājas, ka sēžot kādā pozā tā viņu piemeklēs? un vēl ir kas tāds kas mani pārsteidz - ir daži tādi kuri saka - man sevi jāiepazīst. ko tas nozīmē? ka tevi veidojot tu esi izveidots un tad meklē kādu instrukciju kā dzīvot, kā sevi vadīt? sūds ar to visu, redziet, domāju ka veidojam paši sevi, ne taustamies, un atbildība pašiem jāuzņemas, ne jāplāta rokas un jāsaka "es tur neko nevaru padarīt, es tāds vienkārši esmu"
----
žēl, bet nekas nav mainījies, cerēju, ka tie dzērieni izdzertie ko mainīs, bet nē; esmu tikai pagriezies; naids mani apstājošais mani pametis, tam ejot prom vēl māju "atā, bija jauki ar tevi vāļāties"