Wednesday, December 19th, 2012

rōns, rōns, maka-rōns

tā. tik tālu nu esam. vairs nav jābrauc uz spranciju, lai tiktu pie spranču nacjonālā makarōna. nu, tā krāsainā saldā bezē cepuma. ļoti sen nebiju bijusi kosta kafijā. šodien ieveļos un, vuaļa, priekšā makarōni. paņēmu vienu testēšanai. meitene to cītīgi iepakoja milzu laivā, kurā tad mans makarōns jautri slidinājās šurpu turpu, bet sveiks un vesels nonāca galapunktā. un tas galu galā ir svarīgākais šo izstrādājumu pārvietošanā.

neliela vizualizācija ar sveiko un veselo makarōnu milzu iepakojumā (jājā, es zinu - manas fantastiskās fotoiemaņas kombinācijā ir akmens laikmeta telefonkameru ir sajūsmas vērtas):

vērtējot garšas un tekstūras īpašības, man tomēr jāatzīst, ka latviešu makarōnam konsistence ir nedaudz biezāka, smagāka kā spranču. kā arī nav pietiekami daudz kraukšķa. taču garša ir lieliska un atbilst gaidītajam.

dodu četras ar pusi kotletes.

(11 comments | Leave a comment)