ļoti gaidīju filmu mama. jūtūbē bija tik brīnišķs tīzeris - sirdsslimniekiem lūdzu linku vaļā nevērt - mamas kustību tests. taču diemžēl tas arī bija visbailīgākais moments šajā visā pasākumā. filmā nekas no tā vairs nebija palicis. vislaik gaidīju, kad viņa šitā smuki rokas kājas lauzīdama nāks pretīm. un nekā. tikai tādi saraustīti fragmenti. not creepy enough. taču visinteresantākais tajā visā ir tas, ka mamas kustības nemaz nav uzzīmētas ar datoru, kā biju domājusi. izrādās, šajā lomā ir kāds spāņu aktieris, kam ir iedzimta pārlieku ļodzīgu locītavu kaite. tāpēc viņš bez jebkādas datoriejaukšanās spēj atliekt pirkstus visādos neiedomājamos leņķos. un viņa rokas tiešām ir tik tievas un garas kā mamai filmā.
lai gan filmas radošā komanda, cik saprotu, ir tā pati, kas pāna labirintā, šermulīguma ziņā tā līdz pāna līmenim nevelk. un, ja esat redzējuši pānu, tad mamas beigas jūs nepārsteigs.
beigas šitai filmai vispār ir diezgan čīzī. vienīgais vīrietis, kas tajās ņem dalību, momentā tiek atrubīts un paliek divas sievietes un divas mazas meitenes, kas nu ņemas pilnā balsī kliegt nēnēnē, raudāt un puņķoties.
un vēl šitaste moments ar Anabelu, kas spēlē rokgrupā. viņas tēls vairāk iederētos beverlīhilzā, jeibogu.
tātad īsumā - skatīties var. mazās meitenes un mama ir tīrie jaukumiņi. bet ja gribas mazliet šermulīgāku bērnu-māšu sižetiņu, tad labāk pievērsties dark water ar labirinta (jā, TĀ labirinta) meiteni galvenajā lomā.