man totāli neveicas ar vienu aitemu ēbajā. nekādi nevaru to nopirkt. vispirms es ilgi to meklēju, līdz atradu. un tāds pa visu ēbaju ir viens vienīgs. nu, sākumā, kamēr saskaņoju ar pasūtītāju aitema atbilstību vīzijai, tikmēr, protams, solīšana jau beigusies. ak, tas jau nekas, gan jau pārdevējs ieliks tādu pašu priekšmetu akal no jauna. bet vaita kāda steiga, vai. neies jau katru dienu čekot, vai jau ir. tā paiet laiks. kad man beidzot ir iedvesma iepirkties, saspiežu pogas, bet mani kāds pārsola, sasodīts. un tad aitems, ibitīt, pazūd no visiem ēbajiem! vairs neparādās no jauna. nav. izbeidzies. aaaĀaāAaaa! panika! pēc laika, o, prieka vēsts, aitems tomēr akal parādās. nu, tagad gan, tagad gan es to dabūšu! bet es esmu viltīga, ja, es nebidošu piecas dienas iepriekš, gaidīšu pēdējo brīdi un tad - uuujakš! - nopirkšu. sēžu, tātad, piegdienas vakarā. rokā glāzīte, vēroju aitemu. iet stundas un minūtes. paliek minūtes 12. nu, kā reize laiks kauko fiksi jūtībā paskatīties. paskatos. paskatos vēl kauko. vēl kauko.... attopos pēc kādas pusstundas... ... ... ....idritavikociņ!
tātad, ko mēs varam no tā visa mācīties - iepirkšanās alkagoliska reibuma stāvoklī nesniedz gaidīto rezultātu.
šodien man vačlistā ir jauns aitems. esmu noskaņota optimistiski. bet redzēs, kā soksies.