3:03pm: šķebeklis
vispār jau man garšo viskas tāds salds un neveselīgs. bet ar tortēm pēdējā laikā man ir izveidojusies tāda kā nesaskaņa. nevaru ēst trekni saldās. nēnu, ēst jau varu, bet pēc tam dikti jāmocās. jāmokās. nu, šķebina, vārdsakot, ka vai traks. un es i kapeju stipru klāt dzēru, i gabalu mazu ēdu. bet nē. vienalga. neatceros, ka jaunībā būtu šādas problēmas bijušas. nnja. būšu spiesta turpmāk atteikties no tamlīdzīgiem izstrādājumiem. zaudēšu savu visēdāja imidžu. ak, vai.
3:34pm: kukings
kā jau visa ciba atceras, pagājušajā gadā man izdevās izkausēt šokolādi, piebērt tai piparus un izgatavot mazas piparotas šokolādes pankūciņas. sēņu vīrs izdzīvoja. tāpat ģimenes locekļi un pat kolēģi. savukārt man pašai ļoti ilgu laiku pēc tam vairs negribējās pat skatīties uz šokolādi. nu, lūk. gads ir riņķī un ir laiks iemācīties ko jaunu. tā kā cepeškrāsns man nava, esmu diezgan ierobežota savās iespējās, jo visas receptes ir domātas tikai tiem izredzētajiem, kam ir tāda ekstra kā cepeškrāsns. nu, lūk.
receptē paredzēts saplūkāt tortes pamatni (tā kā savu izcept nevaru, mēģināšu iztikt ar gatavo) un samaisīt ar kaut ko mīklainu un nezināmu, kas saucas cream cheese. tad to visu izvārtīt kausētā šokolādē (hohō, to es jau māku!), uzspraust uz kociņa (nav obligāti) un ielikt ledusskapī uz sacietēšanas procedūru. lūk. kad uzzināšu, kas ir tas cream cheese un vai tas pie mums maz ir dabujams, ķeršos pie lietas un izgatavošu ( bannijus uz kociņa, vot )
5:16pm: ū, modīgi!
trū fašonistas drošvien jau sen par šito zināja. es tik tagad. pirmais
iPada žurnāls. vai vismaz pirmais sieviešu žurnāls, es tā saprotu. cipargalvām jau drošvien sen savi žurķīši ira. es tik domāju, ka smalki būtu Narvītī tādu pirkt. tur, tipa, stends stāv ar štekeri, pieej, ieštepselējies un nolādē jaunāko numuru. a to apstorā pirkt jau nav liela māksla.