rediiss' Journal

vārdsakot, bija man te pirms pāris dienām tikusi tā laime tapt visādos neveiklos brīžos noķertai un iemūžinātai dažu izveicīgu fotogrāfētāju objektīvos. nu, matricās, tobiš, pikseļos. un ko es redzu? redzu, ka 40.-42. izmērs no malas izskatās nedaudz tuntulīgāk kā man pašai bija licies. redziet, savā galvā esmu slaida kā smilga. pat spogulis man rāda samērā pieklājīgu bildi. bet fotogrāfijas kaut kādas galīgi nepareizas! un tagad es pāris dienas izmisīšu par tēmu "sportošana un kā bez tās iztikt, saglabājot slaidu vidukli, bet tajā pat laikā turpinot konsumēt zemenes ar putukrējumu".

heh, meklējot ilustrācijas savam izjustajam rakstam par sportošnu, atradu vienu bildi. īsti neatbilst tam, ko gribēju teikt, bet man patīk noskaņa, tāpēc ( parādīšu arī jumsim )

var kaukā uzlikt cibā filtru, kas nerāda pukstus par laikapstākļiem? man ir taaaaaaa apnikusi šitā episkā mitreņu un cepešu cīņa. foršāk ir, kad līst. nē, kad cepina. nē, kad līst! aizveries, mitrene! un ziemas variantā: super, sniedziņš! peee, baltais sūds. aukstumiņš ir foršs! nē, aukstumā ir auksti! un tā līdz pasaules galam.

teiksim, velobattlus es paciešu daudz labāk. jo man liekas, ka šajā jautājumā mēs paši varam kaut ko ietekmēt. nutur, neslāt pa velo celiņu, teiksim. a ko darīt ar konkrēto laikapsākli? nu, neko tak. tad kāda jēga battlam?

aj, labāk paskatieties, kāds smuks gliemezītis:

bilde no thefeaturedcreature.com