esmu zaudējusi savu aristokrātisko bālumu! es jau zināju, ka nevajag braukt uz to jūrmalu. ko gan citu varēja sagaidīt. nēnu, rīts bija daudzsološs - nomākušās debesis un spirdzinošs vējiņš. bet tad mākoņi atkāpās un sāka svilināt. bet man jau daudz nevajag. tagad jāvelk dekultēti apģērbi. nu, tādi, kas neberzējas gar pleciem. citādi ir aaaaaaaa!
tiesa, šitas galīgi nestāv klāt kolosālajam cepienam kantora sporta spēlēs pirms vairākiem gadiem. kamēr visi tie sportistiņi dalījās komandās un dauzīja bumbas, visa rojas pludmale bija manā rīcībā. kad pēc dienu ilgas meditācijas smiltīs un ūdenī vakarā atgriezos nometnē, jutos tā savādi uzkarsusi sejas rajonā. nākamajā dienā ar klusu čaukstienu no pieres atdalījās visa āda un es paliku ar koši rozā pieri. bet nu, vai tad mēs izsamisīsim. pārķemmēju pāri traumētajai vietai matus un pārsteidzu narvīša pārdevēju, kas blenza virsū un teica, ooo, jums jauna frizūra.