rediiss' Journal

vārdsakot, man gūglmeilā ir skins (vai ādiņa, kā mēdz teikt) ar ķīniešu lapsu. viņa dienas laikā paspēj visko sadarīt - paspēlēt stabulīti, aplaistīt puķītes, nu, jū, nov, ļoti aizņemta diena. vēlu vakaros viņa triec ar draugiem. naktī pie viņas spokojas. bet beeeeeidzot es viņu pieķēru guļošu! ( aaaahaaaa! )

kamēr admini kasa, nē, ķemmē bobi, tikmēr es jums pastāstīšu, ka pievienoju savai saukļu kolekcijai "hater gonna hate"zirdziņu (es neatceros, kurš manā freidlistē pirms kāda laika parādija, bet paldies viņam par to! ļoti noder. ( zirdziņš izskatās šādi )

tā, labi, atceļu visas sūdzības. viss ir labi. visus mīlu. es jau kaut kad vienreiz teicu, ka manējiem čiekuriem ir tāda spēja detektēt, kad tu, cilvēks, esi noskaities un niknis un izdarīt kaut ko tādu, ka tu atkal luncini asti un saki "jā, saimniek!"

pirms kāda laika mums te bija tāds maziņš pasākumiņš, tāda kā jaunumu prezentēšana darbiniekiem vēl pirms palaišanas ētrā. pasākums beidzās ar Paša Galvenā uztaicinājumu nofočēties kopā ar projekta dalībniekiem. es, protams, galīgi nebiju gatava tādam pavērsienam. nutur, baltā blūzīte, svārks zem ceļa, mati bizē. vai tad tādā paskatā fočējas kopā ar jahtu īpašniekiem? tādu bildi pat feisbukā kauns likt. bet patīkami, jā. un ko šie tagadiņās izdara? aicina iešaut šampi. sak, rediis, moloģec, tu tomēr esi bajgi foršais. aaaaaaa! kolaivelk, kolaivelk mugurā!