freidliste klusē. nevienas skaņas. tikmēr es ieklabināšu par kārtējo mūviju. vakar noskatījos filmu ar daudzsološu nosaukumu "viņi". tas arī principā viss. vairs nekā interesanta. vai bailīga. salēkšanās no pēkšņas skaņas vai gaismas zibšņa neskaitās. tas ir lēts triks. veģetārā baiļošanās.
vārdsakot, tur, šitajā filmā, skapī dzīvo monstri, kas nāk pie bērneļiem un sasprauž viņos kaukādus identifikācijas zariņus, pēc kā tos pašus bērneļus atrast, kad tie jau ir lieli. tad viņiem vienā jaukā dienā sāk sāpēt tā vieta, kur iesprausts zariņš un monstri tikmēr rāpo pa pakšiem un ņurd. tad viņi atslēdz elektrību un ievelk upuri skapī. a skapī ir tumša un gļotaina (nubet, protams!) monstru pasaulīte. un tā aŗi nekļūst skaidrs, ko monstri tur ar to upuri tajā skapī dara. tas viss bija tik garlaicīgi, ka knapi sagaidīju beigas.
nezinu, man šitā amurikāņu klasiskā drebināšanās drēbju skapja priekšā nupat jau sāk krist uz nerviem. aaa, mammīt, tur dzīvo monstri! tfutu. kas viņiem ir ar tiem skapjiem? tas laikam tikai kapitālismā. tāpat kā zobu fejas un helovīns. padomju skapjos (kad mēs augām) nekas nedzīvoja. tur bija tikai garlaicīgas drēbes. nekā interesanta.