10:05am: vecumdienās
rīts kantorī. klusums. arī tajā nodaļā, kuras sastāvā ir vienas vienīgas sievietes. viena no viņām ap kaklu oriģināli apsējuši krāsainu lakatiņu. izvietojusi sev priekšā zaru un karina tajā olas. nu, tādas plastmasas olas lentītēs. skaistums netverams. lieldienu sajūta iestājas momentā. es novirzījos no tēmas. tātad. klusums. pēkšņi olu karinātāja skaļā balsī pa visu mūsu openofisu paziņo: "es izdomāju, ko es darīšu vecumdienās!" visi saausās un gaida atklāsmi. "es kā tātada vecenīte tirgošu pušķus uz operas tiltiņa!!!1" cilvēki lokās zem galdiem un smejas bez skaņas.
11:14am: mobilais
a tas mobilais internets, kas atver visu pasauli, kad to iesprauž datorā, tas visiem tik lēni darbojas vai tas ar mani tikai tā? paņēmu tipa uz testdraivu to figņu un vakar minūtes 4 vēru vaļā oranžo. tikmēr jau biju pamīšus sajukusi prātā, aizmigusi un pamodusies reizes piecas. vāks pilnīgs. un cilvēki tiešām kauko tādu pērk un pēc tam arī lieto? nēnu es saprotu, kad tu esi apmaldījies mežā un vienīgā iespēja izsaukt palīdzību ir skaips, tad var jau arī bišku pagaidīt, bet citos pavisam parastos ikdienas apstākļos to taču var lietot tikai cilvēki ar izcili stabilu nervu sistēmu. tā man liekas