rediiss' Journal

apbrīnoju Gailīša spēju izslīdēt no jebkura precīza jautājuma. nēnu, nopietni. tu viņam uzdod jautājumu, bet viņš aizslīd. izpiežas starp pirkstiem un aizlīd. un tu paliec viss tāds slidenām gļotām klāts un neko nesaprotošs. "tad tipa būs vai nebūs?" bet Gailītis jau ir tālēs zilajās.

vot, es vienmēr esmu domājusi, ka esmu vārga un slimīga. ka tik kādu iesnu un klepu noķert un drebošu roku tempertūru mērīt. bet kas notiek tagad? ļaudis riņķī apkārt krīt gar zemi sēkdami, bet es viena nāku uz darbu ar visādiem glumajiem tipiņiem cīnīties. vienu vienīgu dieniņu kaukad janvārī savārgu. bet kas tad tas ir pret mūžību. nē, es nesaprotu. nav taisnības uz zemes.