mājās mani gaida 3,5 grāmatiņas. 3,5 tāpēc, ka 0,5 jau izlasīju. 2 klasikas - bredberijs un vonnegūts. nolēmu pamēģināt, kā viņi izklausās oriģinālā un vai es maz spēju savā mazajā, tēlaini izsakoties, blondajā galviņā kompjūtēt tos vārdus, kas tur būs rakstīti. bredberiju pagaidām saprotu. kaut kā nebiju izlasījusi attiecīgajā vecumā, kad bija jālasa, 451 fārenheitu. lasu tagad. ir aizdomas, ka pēc tam filmas par visādām tur nākotnes sabiedrībām skatīšos žāvādamās, sak, nu, ko jūs, ļaudis, ņematies, bredberijs par šito jau sen rakstīja. un tad vēl ir 2 mūslaiku literatūras - krimināla un espatnezinkāda, pieņemism, ka drāma. tas izklaidei 7dienu vakaros. un tas viss par vidēji 3,5 latiem gabalā. nevis pa 15 kā mūsu dārgās dzintarzemes grāmatu veikalos. mī hapī.