Čuk ieslēgusi rādio. šoreiz kādu krievvalodīgo. nu, labi, uzliekam filtru. tak vienā brīdī manam filtram cauri sāk spiesties nepatatīkamas skaņas. nnja. reiniks dzied par skriešanu. un tas atgādināja to sāpīgo pārdzīvojumu jaunā gada pirmajās dienās, kad valsts televīzijā tika uzslēgts šamējā koncerts. biju nolēmusi kādu brīdi to pavērot, lai, nu, nebūtu tā, ka neesmu redzējusi, bet viedoklis man ir. turklāt reinika koncerti tak esot pilnīgs anšlāgs dzintarzemes laukos. tiekot rīkoti papildus koncerti. nu, kolosāli, vārdsakot.
koncītis sākas ar to, ka pa milzīgi plašu un tukšu gaišu koka dēļu skatuvi virpuļo divi rozā kleitās iespīlēti meituki, kuriem liekas, ka dzied kā lakstīgalas. fonā tirinās deju grupa. skatuves aizmugurē piekārti milzu palagi, uz kuriem projicējas toļi puķes, toļi whatever. tad ar tādu HOOO! skatuves vidū izlec spīžīgā vestītē tērpts reiniks un arī sāk dvest mikrofonā. dziesma beidzas. klusums. deju grupa ievirpuļo aizskatuvē. reiniks klātesošajiem pastāsta, kur viņi atrodas. un ka klātesošajos esot visādi foršie. nosauc pat vvf laikam (režisora darbs izcils, jo tajā brīdī kadrā redzama reinika māsa). "un tagad dziedāsim nākamo dziesmu" tuc-tuc-tuc atkal sākas mīņāšanās un smaidīšana uz publiku.
un es vislaik nesaprotu, kas, nu, KAS ir tas, kāpēc viss izskatās tik tizli. tukša skatuve, nu, ok. meitukiem klietas par mazu, nu, ok. dejas - so gay. nu, ok. un tad nāca apskaidrība - muzikantu ta nav! neviena! vārdsakot, reiniks valsts televīzijā iestartējis ar gostiņu kultūras namam paredzēto īso sastāvu - es un manas meitenes, tipa. nēnu, labi, skaidrs, ka pa laukiem tā braukāt ir okej. nav jāmaksā honorāri muzikantiem, pašam vairāk paliek. bet, kāpēc, ak, kāpēc tas ir jārāda valsts televīzijā?
otrās dziesmas beigas nesagaidīju. kāpēc gan visu vakaru mocīties ar sliktu dūšu. bet tagad esmu redzējusi un man ir viedoklis.