ilgojos pēc tām laimīgajām dienām, kad strādāju kolektīvos ar augstu vīrišķības koeficientu. skarbi joki, interesantas sarunu tēmas un, kas nav mazsvarīgi, zemas balsis, kas nevīlē nervu galus.
vakar, tātad, bija Čuk dzimenīte. sievišķi pacēla tēmu par dvīņiem. sak, vienolšūnas dvīņi nevarot būt dažādu dzimumu, jo viņi esot vienā TAJĀ. un tad visas, kam nu ir jel kāda pieredze pamperu jautājumos metās piedalītes. nu, jā, no šādām ballītēm, redz, var aizslīdēt. bet openofisā paglābties no kladzināšanas vistukūtī ir visai pagrūti. turklāt šodien akal esiet sveicinātas, galvassāpes. kas nozīmē, ka mūzika ausīs neglābj. un kad viņas visas reizē tur savās pelīšu balstiņās sāk runāt pa telefoniem, nesaprast, kāpēc dators kauko nedara vai apspriest ziņas tēvēnetā, akdiesakdies.... a joku šajā sabiedrībā gandrīz nemaz nav. tā vietā ir receptes un romantisku filmu skatīšanās.
lai gan kopumā, protams, normālas meitenes. vairums. un pa vienai.
ar puikām ir jautrāk. pat ar mūsu ceha puikām.
UPD. pats intersantākais, protams, ir apspriest, kurš ar kuru ko ir darījis, un no kā aktuālajai grūtniecei tas bērns vispār.