11:21am: visas dienas, kas sākas ar Pē
pirmdienas, piegdienas un pārējās. visas vienādas.
vajadzēja taču būt tā, ka izgājušās nedēļas satraukumi ir aizmirsušies. kollēgas pa brīvdienām ir sadzērušies (jo cilvēkiem tak vaiga dzert) un nomierinājušies. un tad svaigām galvām jautrā prātā devušies pretī jaunai nedēļai. vai ne? a nekā! figu! viņi pamanās uzrakstīt stresainu meilu vēl piektdien pēc darba laika beigām. un pirmdien, saņemot šo sūtījumu, viss rīta svaigums top kā ar roku noņemts. vecais draugs gruzons klāt un atkal viss, paldiesdievam, ir slikti. jo nebūs taču labi, ja kādam būs pārāk labi.
12:08pm: latviskotāji
nē, es tomēr nespēju vienaldzīgi uztvert dažus vārdus. uz manu jautājumu "a kas tas ir?" saņēmu atbildi "tas ir spraudnis". šēžu un raudu.
2:28pm: muzikālais pavadījums
agrāk šķendējos, ka piemājas veikalā ar trim iksiem, spēlē vienu un to pašu kompaktdisku. un tā kā veikalā iegriežos apmēram vienā un tajā pašā laikā, tad arī katru reizi dzirdu apmēram vienu un to pašu. bet es jums teikšu, jebkurš reiniks nobāl maximas korporaķifkas priekšā. tas vairs nav viens un tas pats kompaktdisks. tas ir viens un tas pats meldiņš, kuru iepirkšanās laikā dabuj noklausīties vairākas reizes. nu, tobiš, cilpa ir īsāka. līdz ar to kaitinošāka. nezinu, varbūt viņi tur cer šādejādi veicināt iepirkšanās kāri. tipa, visi tādi mimimimimi nozombēti ar maximas korporatīvo meldiņu galvās, rokas izstiepuši, acis iepletuši, stumj ratiņus un met tajos visu, kas gadās ceļā. pie kases, protams, samaksājot. žēl personāla, tiem jau droši vien pēdējās smadzeņu šūnas ir atmirušas.