rediiss' Journal

10:42am: sociālais tīkls
pīāra specijālisti bijuši uz semināru par tviteriem. tur viņi uzzinājuši, ka ar tviteriem var sasniegt mērķauditoriju. bet nevajag pārpublicēt letas ziņas, jo tādi tviteri nekotējas. izrādās, ka mērķauditorijai patīk oriģināls kontents. taču lielais domugrauds ir tāds, ka mūsu mērķauditorija nedzīvo tviteros. viņi dzīvo konandoila grāmatās aprakstītos cigāru klubos un, ja arī viņu jahtās ir interneti, tad viņi nemāk tos lietot. vārdsakot, atkal var neko nedarīt. mission completed. aleluja, hoho, aleluja!

12:29pm: končiņu gribi?

Gailītis izdāļāja končiņas. nezinu, kas par svētkiem. manējo nosūtīja ar kolēģu starpniecību. bail ēst. viņam tak viss ir potences celšanai. bet es negribu neko celt šodien. gribu gulēt. a gulēt es gribu, jo jau otro nedēļu skatos kaukādu tizlu krievu serjālu vēlos vakaros. pa rentēvē. tur šitāte aktrīze, kas meistarā un margaritā bija... nu,... kovaļčuka, vot... pavisam traka ir. bet tāds abloms, tāds abloms. vakar jau otro reizi precīzi pareģoju notikumu attīstību. un nav tak pārlieku interesanti vērot filmu, kuru varu pati uz priekšu izstāstīt.

5:01pm: grāmatiņas

kamēr gaidīt gaidu savas zēsvētkos lasāmās grāmatiņas, atcerējos, ka mamma man pusaudzībā neļāva lasīt vienu krievu klasiku. sassodīts, pēkšņi neatceros, nosaukumu. mirušās dvēseles? nē, laikam nē. tur esot par cietumu. vārdsakot, baigi depresīvi un man nebūšot veselīgi. lai gan pirmās lapas biju izlasījusi un tiktāl nekā depresīva tur nebija. lūk, ņepoņatka. a kapēc cilvēks nav vientuļa sala drīkstēja lasīt. tur tak viena vienīga bēdu leja. un brāļus lauvassirdis? tas gan mazākiem bērniem, bet tieši tādēļ jo lielāka jautājuma zīme. tas tak ir tāds depresņaks, kas norauj jumtu vienā setā! nujā, bet nekas jau nav mainījies. lai arī to baiso grāmatu tā arī neizlasīju, tak tieksmes ir saglabājušās. kriminālromānos tādi cilvēki kā es ir pirmie aizdomās turamie, jo daudz lasa par mironīšiem un spokiem. priecīgus svētkus hohohō!