rediiss' Journal

nupat tapa skaidrs, ka es spēju sazināties tikai virtuāli un pie brokastu kafijas, bet pat vismazākās auditōrejas priekšā aizmirstu pilnīgi visus vārdus pat dzimtajā valodā, nemaz nerunājot par teikumiem un daudz maz sakarīgiem vēstījumiem. tas tiešām ir tik traki. un kad izmisuma un pazemojuma minūtes ir beigušās, gribas paslēpties no pasaules un atlikušo dienas daļu kaunēties kādā klusā stūrītī. ak, par ko man tas?

mani mārketinga guru kādu nedēļu raustīja plecus par to, kas ir moleskin un nevarēja saprast kas-tajā-vienkāršajā-blociņā-ir-tik-kruts. tagad, kā dzirdu runājam pie blakus galdiņa, nonākuši pie šāda, lūk, secinājuma: "молéскин - это последний писк моды." šie ļaudis esot augstās skolās kaut ko mācījušies par brendiem, tobiš, zīmoliem un menedžē mūsu kantora brendu, tobiš, zīmolu.