liktens bija lēmis, ka man izgāšās nedēļas beigās būs palikt bez tēvē signāla. a es ta jau biju sagatavojusi īpašo eirovīzijas cukurgailīti un iztēlojos, kā skatīšos visus tos jautros priekšnesumus un ... jā, es nebaidos to pateikt skaļi - sūkāšu gailīti! labi, ka talkā nāca draugs internets. tiesa, kad raidījums bija jau pusē, sapratu, ka nu ir auzas, jo pasākuma oficiālā lapa nerāda, pa kādiem numuriem man jābalso. a es ta biju solījusies pēterim būt ar viņu līdz galam (īpaši tamdēļ, ka fjoklas j-kundze bij savu labvēlību viņam liegusi)! paldies latvijas televīzijai, kas nepameta mani vienu neziņā un laipni rādīja vajadzīgos ciparus savā lapā. un arī streipu kārlis tur bija. tā ka nu beidzot viss bija savās vietās un varēja atslābināties.
bet tēvē nav vēl joprojām. mūsmājās sākusies dēvēdē ēra.