manā busā ir parādījies jauns regulārais pasažieris. jaunēklis, kas sākumā pievērsa manu uzmanību, jo pārpildītā transportā cītīgī mēģināja lasīt savās kopētajās lapiņās. ivritā. un man par šo valodu pašlaik ir pastiprināta interese, jo viens te tāds uz nerviem krītošs kollēga tak esot to mācījies. tagad varu laipni smaidīt un domāt "heh, stilīgais atradies - katrs sētas puika tagad ivritā tekoši lasa un skaita līdz desmit!"
busa puisim vispār tāds paskarbs prikids ir - melnas drēbes, dzelkšņu ķēde pie jostas un tāda kaut kāda puspanku frizūra. nu, vārdsakot, симпатяга.
un šorīt viņš mani atbruņoja pilnībā. gaidot autobusu, rakņājās pa somu, kaut ko meklēja. domāju - smēķus. a nekā! aktimelu! un rātni izdzēra ar'! tas bija tik... ak... tik mīiiiiļi!