nē, nepatika.
nē, nu, labi. ne jau tā, ka pavisam nepatika. bet tā, ka neesmu laimīga. es par to vakardienas koncertu.
es tā pieņemu, ka jaukās sprancūzietes labāk ir klausīties iekš to cd nevis dzīvajā. vai arī viņām bija jāspēlē kongresu namā nevis sapņu fabrikā. tur varētu izzvelties krēslā un lēni snaužot baudīt viņu čivināšanu un tamburīnu žvadzināšanu. bet piebāztā bezgaisa telpā nebija kaifa. mūzika akustiska. viena ģitāra, mazas bundziņas un sintētiskā klaviere, kas pārsvarā rada putnu dziesmu skaņas, nevar piepildīt telpu tā, ka elpu rauj ciet un sajūsmā jāspiedz. turklāt riktīgu smīnu izraisīja meiteņu centieni likt publikai lēkāt pie vienīgā ātrā gabala pēc tam, kad pusstundu viņas bija rūpīgi centušās visus iemidzināt. un izskatījās baigi pārsteigtās - johaidī, kas ir, too drunk to fuck!! kāpēc neviens nelēkā? too drunk to fuuuuuuuuuck!!!!!!
nepārliecināja un nepaņēma. paldies un visu gaišu. diemžēl.