- mana Impērija un dzelzs ķivere
- 1/2/05 01:11 am
- laimi lejot es izlēju ķiveri! tagad es sapratu kādēļ, tas nebija tāpat vien. varu paskaidrot. nekas jau nebeidzās un nekas nesākās, viss turpinās, bet mainīsies viss un vienmēr, nekad nekas nespēj stāvēt uz vietas. esmu tas, kas esmu tagad nevis tas, kas biju. nav vairāk vakardienas Roberta ir tikai tagadējais un rīt būs cits. Tās izmaiņas, kuras notiks manā dzīvē iespējams būs visai ietekmējošas, tās ietekmēs galvenokārt mani, principā es sev darīšu pāri gribot tikai pilnveidoties un būt spēcīgāks un labāks sev. no mana egoisma cietīs cilvēki, bet mans egoisms saka, Tu pie tā nēesi vainīgs, ka citi to tā uztver. lai kā es censtos es vienmēr kādu ievainoju, kas ir visai normāli (cilvēka egoisms pret cilvēka egoismu, cieš citi, ciešu es). attiecības ar cilvēkiem būs savādākas, stulbu cilvēku kritiķis , draugs sev līdzīgajiem. darīšu tā kā pats uzskatīšu par pareizu nevis tā, lai būtu labāk. pazemība lai iet gulēt, ja vispār tāda maz ir bijusi. cieniet mani un es cienīšu jūs. nosaucot mani par stulbu idiotu, par aprobežotu un banālu cilvēku varat par mani aizmirst. esmu bagāts (ceru, ka skaidri izteicos, nav domāta materiālā vērtība) cilvēks, bet reizēm visa mana bagātība tiek atņemta! un es saprotu, ka esmu bagāts tik un tā, esmu bagāts ar sevi. tas dārgums pieder man vienam, ar to dalīties ir bīstami, ir bijušas tika daudz reižu, ka pat to man atņem, jeb pareizāk sakot es pats to izmetu āra, noticot kritikai, citiem cilvēkiem, citu 'pareizajam' (subjektīvitātei) viedoklim. tik daudz ir karots, tik daudz cīņu, tik daudz zaudējumu, uzvaru, bet ar to nepietiek, karš nebeigsies nekad, un ar to ir jārēķinās...jāizlemj kā pusē būt, kam dot piekrišanu kā sabiedrotajiem, pret ko tad īsti cīnīties. padoties...? nekad. kurus tad visvieglāk ir pakļaut...? tos, kuri nedomā, tos, kuriem nav sava, bet man ir daudz, man ir daudz iespēju kā cīnīties, mana armija ir rūdīta un izturīga, cik tā ir stipra es nezinu. baidos to uzzināt, varbūt nemaz arī nevēlos. kādēļ es izlēju tieši ķiveri?....tev būs jācīnās vēl smagāk,vēl vairāk, esi gatavs, velc galvā šo dzelzs kasku un esi stiprs, nepadodies, tu to vari. tās būs smagas kaujas ne jau ar cilvēkiem, bet pašam ar sevi kā rezultātā līdzās stāvošie cilvēki tiks iesaistīti, viņi vai nu man pievienosies (atbalstīs un sapratīs) un būs ar mani, paliks neskarti, paliks tikai kā vērotaji, jeb kritiķi, kas uz šīm šausmām skatīsies ar apbrīnu un sodību, vai arī sakauti, ja centīsies slāpēt uzvaras kāri (uzvara man nekad nebūs, jo es nekāroju pašu medījumu, bet gan procesu - medīt, to teica Paskāls un man patika viņa uzskats). sabiedrotie spēj iejaukties notikumu gaitās un mainīt to norisi, bet neiesaku tiem šo norisi ievirzīt man nevēlamās sliedēs, jo pat paši labākie sabiedrotie var likt vilties, lielās cerības uz uzvaru atmest sākotnējā gultnē - uzvaras nav, atkal esmu sakauts...viss jāsāk no jauna, kārtējā reorganizācija un stratēģijas maiņa. tas jau ir gana daudz piedzīvots. viss sākts, it kā, atkal no jauna.traģiskākais kas var notikt (bet varbūt pretēji) uzvara būs manas impērijas izveide, kurā valdīšu tikai un vienīgi es pats. durvis būs slēgtas ikvienam, un lai tiktu manā valstībā būs smagi jānopūlās.tas nozīmētu tikai to, ka es kļūtu par vislielāko egoistu, tas būtu tas Roberts, kādu nepazītu pat Es...un es sevi nepazīstu un negribu uzzināt kāds esmu, jo reizēm tas nav vēlams,bet ja nav neviena cita izņemot mani, tad nav arī nepatīkamu jaunatklājumu.mana impērija mans spēks.P.S. es ļaušu komentēt, ja kādam maz tas interesēs, lūk būs pierādījums manam rakstam, cīņas gaitas pēc subjektīviem komentāriem visticamāk var mainīties, jo esmu ļoti viegli uzvarams ar subjektīvismu, kritiku, bet reizēm arī ne (nu un kas tur slikts, ka es baidos no kritikas, ka nēesmu tik spēcīgs, ka tā mani var iebiedēt). pateicos iepriekš sabiedrotajiem un atbalstītājiem. nebūtu kritiķu nebūtu attīstības, paldies arī jums (bet jūs jau esat gudrāki un gribat tikai man palīdzēt, tas ir cilvēkam, kurš ir apjucis un ir nomaldījies)daudzi domā, ka zin pareizo ceļu pa kuru ir jāiet. Svešu impēriju iejaukšanās ir pieļaujama, jo es tomēr negrasos savējo apbūvēt ar tērauda sienām (nēesmu pārliecināts vai vispār to darīšu, ceru, ka nē). ciemiņus uzņemu un sagaidu ar ziediem un vīnu, bet ienaidniekus (nosacīti) bruņās tērpts.
- Current Music: Adema - Trust
- 25 commentsLeave a comment
- 1/2/05 02:40 am
-
:P
- Reply
- 1/2/05 02:41 am
-
zilene
khm, veel tu rimties nevari? :)
kaads baisi mani izpeetiijis ieksh draugiem.lv :P - Reply
- 1/2/05 02:49 am
-
hmm, domaa, ka tas biju es?.. Bet tuuliit gan nopeetiishu :)
- Reply
- 1/2/05 02:41 am
-
Ko lai daudz saka? nav jau ko teikt.. Cilveki mainaas, bet taa tam jaabuut, nav ko paardziivot daudz. Viss buus labi.
- Reply
- 1/2/05 06:30 am
-
man gribējās izprintēt šo Tavu ierakstu un izejot ārā, pēc negulētas nakts, sešos no rīta, lasīt. bet nav tādas iespējas. izprintēt. pat žēl nedaudz :)))
- Reply
- 1/2/05 11:58 am
-
labi ka nesanāca, jo izlasīju Tavu rakstu ;par skaistumu, bet mans raksts bija sabvādāks, tas skaistumama nav ceļa biedrs. tas nav tik tīrs un viegls, tas būtu bijis par smagu. varbūt. :)
- Reply
- 1/3/05 10:04 am
-
viss jau tajā podiņā sadzīvo kopā. vieglums ar smagumu un grūtumu. skaistums ar.. nu jā. ko nu par to. kā, kā, bet smaguma man nudien netrūkst. cilvēks esot viena pagalam pretrunīga būtne :)
- Reply
- 1/2/05 10:30 am
-
ra
cienītais, liekas, jums ir paranoja (un, iespējams, lielummānija), bet visu svēto dēļ, necentieties ārstēties, jūs esat skaists savā slimībā; sākumā vēlējos sniegt kādu analīzi, bet estētiku meklējošais skatiens uzvarēja pār veselo saprātu, un te nu es stāvu šī milzīgā neērtā kluča priekšā, noliecot jūsu priekšā savu galvu
- Reply
- 1/2/05 12:02 pm
-
Tavs viedoklis vienmēr ir tik savāds(labā nozīmē), skarbums savijās ar maigumu. nosodījums ar sapratni.
- Reply
- observāciju karuseļi
- 1/2/05 05:03 pm
-
Trickzter
ētiski-estētiski-eksistenciāli-pragmatis
ki-aksioloģiski-ontoloģiski-epistemoloģi ski...
nav jau veselā saprāta un estētiskā vērojuma dualitātes... ir lasījumu pluralitāte. turklāt arī meta-kontekstā realitāte ir spēles, kuras mēs spēlējam. - Reply
- skaties, ka neizkrīti
- 1/2/05 05:15 pm
-
ra
pats tādā krāsā!
(tukloju: es nepārstāvu veselā saprāta/estētiskā vērojuma duālismu; es tikai izvēlos vienu no skatījumiem, un vispār es pēdējā laikā tevi vairs nesaprotu, man liekas, ka mēs sākam runāt dažādās vārdnīcās, varbūt tas no nepietiekamās komunikācijas) - Reply
- izkrist kurp?
- 1/2/05 05:33 pm
-
Trickzter
tuklo, tuklo, būs jau labi!
p.s. es saprotu. dažkārt. - Reply
- no šūpuļa, sasitīsi galvu un paliksi par lohu
- 1/2/05 05:45 pm
-
ra
es zinu, ka tu saproti, tikai es vairs nesaprotu
- Reply
- 1/2/05 01:07 pm
-
es arii gribeeju ko izliet, man pat bija no kaa - kaut kaads sadragaatas sirsninjformas alvas gabals, bet es neizleeju. aizmirsu. laikam tam arii ir noziime. es pati laikam rakstu savu likteni, pa visaam viileem. gigi.
bet man patika tavi (nosaciiti) murgi. - Reply
- nu ko, dzīvs cilvēks vismaz
- 1/2/05 04:59 pm
-
Trickzter
interesanti, vai šis dzelzs trumulis jeb ķivere nenozīmē arī biezu ādu (proti, nespēju uzklausīt un sajust; dogmatismu)?
visādi citādi, lai tev veicas. visi jau kādreiz ko apņemas, šādās metaforās balstīts ir arī kāds ieraksts paša piezīmēs nu jau daudzus gadus vecs. lai kur tu arī neietu, priekšā visur ir nešķērsojama jūra. jo cilvēks ir kā vientuļa sala. bet visos virzienos ir arī Roma, jo visi ceļi ved uz Romu, un šajā iešanā, dzīvošanā cilvēks var būt vienots. paradoksāla monēta, bet ar tādām mēs maksājam. - Reply
- ...
- 1/2/05 05:56 pm
-
Bezvārdis
Pareizo ceļu nezin neviens cits, kā cilvēks, kurš to atrod, iedams pa dažādām pilsētām un ciemiem, un ikkatrā no tiek ko atstādams un paņemdams līdzi. Ikviens šis ciemiem ir cilvēks, un ikviens ceļš starp šiem ciemiem ir noslēpumu un neziņas pilns. Tomēr der atcerēties, ka meklējumiem nav gala, meklējumi ir bezgalīgi, jo tos vada šaubas, kas ir šo meklējumu avots. Man šķiet uz šīs pasaules, nav iespējams sasniegt mērķi, jo ikreiz, kad liekas, ka tu esi pie mērķa var izraidīties, ka tā ir vienīgi vieta, kurā tev lemts uzkavēties ilgāk, jo tur tev ir vairāk ko mācīties. Nav jābaidās nomainīt savas drēbes ik reiz kā to pieprasa meklējumi, vienubrīd var auļot straujā zirgā un ar zobenu pakaļ vajātajam dzīvniekam, kurš mūk, bet mirkli vēlāk var savas bruņas un zobenu pārdot par grašiem vai aizmest prom un paceļot pirmo koka zaru, izmatot to kā spieķi un kailam doties svēto vīru gaitās mežos, runāt ar dzīvniekiem, lai reiz šo askēzi un domāšanu mainītu par grēcīgu ļaušanos, baudām un kaislībām, kuras var ilgt ilgi, bet ne mūžīgi, jo meklētāja dabā ir novērsties no tā, kas kļūst par ikdienu un izmainīt savu dzīvi, tad, kad esi sajutis iekšējo balsi sevi uzrunājam un aicinot pamest mājas vai patvēruma vietu lai dotos pasaulē staigāt jaunus ceļus.
- Reply
- testes - labs
- 1/3/05 11:00 pm
-
Bezvārdis
http://www.4degreez.com/misc/personality
_disorder_test.mv - Reply
- 1/4/05 02:25 am
-
gadās būt pārāk trauslam. :)
- Reply