- ...
- 1/2/05 05:56 pm
-
Pareizo ceļu nezin neviens cits, kā cilvēks, kurš to atrod, iedams pa dažādām pilsētām un ciemiem, un ikkatrā no tiek ko atstādams un paņemdams līdzi. Ikviens šis ciemiem ir cilvēks, un ikviens ceļš starp šiem ciemiem ir noslēpumu un neziņas pilns. Tomēr der atcerēties, ka meklējumiem nav gala, meklējumi ir bezgalīgi, jo tos vada šaubas, kas ir šo meklējumu avots. Man šķiet uz šīs pasaules, nav iespējams sasniegt mērķi, jo ikreiz, kad liekas, ka tu esi pie mērķa var izraidīties, ka tā ir vienīgi vieta, kurā tev lemts uzkavēties ilgāk, jo tur tev ir vairāk ko mācīties. Nav jābaidās nomainīt savas drēbes ik reiz kā to pieprasa meklējumi, vienubrīd var auļot straujā zirgā un ar zobenu pakaļ vajātajam dzīvniekam, kurš mūk, bet mirkli vēlāk var savas bruņas un zobenu pārdot par grašiem vai aizmest prom un paceļot pirmo koka zaru, izmatot to kā spieķi un kailam doties svēto vīru gaitās mežos, runāt ar dzīvniekiem, lai reiz šo askēzi un domāšanu mainītu par grēcīgu ļaušanos, baudām un kaislībām, kuras var ilgt ilgi, bet ne mūžīgi, jo meklētāja dabā ir novērsties no tā, kas kļūst par ikdienu un izmainīt savu dzīvi, tad, kad esi sajutis iekšējo balsi sevi uzrunājam un aicinot pamest mājas vai patvēruma vietu lai dotos pasaulē staigāt jaunus ceļus.