| Teātris |
Apr. 9th, 2006|08:11 pm |
Kenets Tinans bija viens no ievērojamākajiem XX gadsimta teātra kritiķiem. Personīgi pazīstams ar Lorensu Olivjē, Trumenu Kapoti, Marlonu Brando un daudziem citiem. Viņa kritikās bija sastopami trāpīgi aktieru raksturojumi, kas kopš tā laika kļuvuši gandrīz par folkloru. «Tas, ko iedzērušais parasti mēdz saskatīt ikvienā sievietē, Grētā Garbo saskatāms, arī esot skaidrā.» Džons Gilguds mēdz pārvietoties kā «cieši aizvērts, viltīgs, staigājošs lietussargs» Utml.
Brīdī, kad viņš no Lielbritānijas pārcēlās uz ASV – 50.gadu beigās vai 60.sākumā -, ārsti viņam jau pareģoja drīzu nāvi – prognozēja, ka viņš varbūt nodzīvos kādus gadus desmit. Neraugot progresējošo tuberkulozi, viņš turpināja smēķēt divas cigarešu paciņas dienā, turklāt regulāri lietoja deksamilu, kas patiesībā tas pats amfetamīns vien ir. Ikreiz, kad iznāca darīšana ar ārstiem, tie pauda izbrīnu, ka viņš vēl arvien ir dzīvs.
1977.gada pavasarī viņš ierakstīja dienasgrāmatā: «Ja es nerakstītu, es būtu pagalam (patlaban manā bankas kontā ir 300 dolāru, parāds bankai Londonā ir 5000 mārciņu)”.
Viņš nomira 1980.gadā. |
|