Markess |
[Mar. 29th, 2006|06:11 am] |
Reiz dzīvoja kāds cilvēks, viņam bija sieva un divi bērni. Viņš strādāja par PR menedžeru un brīvajā laikā rediģēja kaut kādus kinoscenārijus. Tad viņš nolēma uzrakstīt grāmatu, aizgāja no darba, ieķīlāja mašīnu, visu naudu atdeva sievai, kas pirka viņam papīru, cigaretes un visu, kas nepieciešams darbam. Vietējais gaļas veikaliņa īpašnieks, pie kura iepirkās sieva, bija palaidis baumas pa visu rajonu, ka šis cilvēks raksta ļoti svarīgu grāmatu, un visu gaļas veikaliņu īpašnieki gribēja viņam palīdzēt. Kad grāmata bija pabeigta, atklājās, ka parāds par gaļu sasniedzis 800 peso. Grāmatas autoram vajadzēja vēl 160 peso, lai manuskriptu pārrakstītu un nosūtītu izdevējam, bet mājās bija atlicis tikai 80 peso. Tad šis cilvēks aiznesa uz lombardu savas sievas virtuves mikseri un matu fēnu. Sieva, to uzzinājusi, noteica: "Vēl tikai trūka, lai tā izrādītos slikta grāmata!" Grāmatu mēs visi zinām. To sauc Simts vientulības gadi. |
|
|
Comments: |
Ponijs tādu nezināja. Man pat bija jāprasa ārzemju draugiem kā raksta tā autora vārdu.
Es vēlāk uzzināšu, vai veikalos var dabūt kādu viņa grāmatu.
Es palūdzu, lai man atved no Madrides angļu valodā.
Ponijs — tavs labākais lasītājs? | |