| Markess |
[Mar. 29th, 2006|06:11 am] |
|
Reiz dzīvoja kāds cilvēks, viņam bija sieva un divi bērni. Viņš strādāja par PR menedžeru un brīvajā laikā rediģēja kaut kādus kinoscenārijus. Tad viņš nolēma uzrakstīt grāmatu, aizgāja no darba, ieķīlāja mašīnu, visu naudu atdeva sievai, kas pirka viņam papīru, cigaretes un visu, kas nepieciešams darbam. Vietējais gaļas veikaliņa īpašnieks, pie kura iepirkās sieva, bija palaidis baumas pa visu rajonu, ka šis cilvēks raksta ļoti svarīgu grāmatu, un visu gaļas veikaliņu īpašnieki gribēja viņam palīdzēt. Kad grāmata bija pabeigta, atklājās, ka parāds par gaļu sasniedzis 800 peso. Grāmatas autoram vajadzēja vēl 160 peso, lai manuskriptu pārrakstītu un nosūtītu izdevējam, bet mājās bija atlicis tikai 80 peso. Tad šis cilvēks aiznesa uz lombardu savas sievas virtuves mikseri un matu fēnu. Sieva, to uzzinājusi, noteica: "Vēl tikai trūka, lai tā izrādītos slikta grāmata!" Grāmatu mēs visi zinām. To sauc Simts vientulības gadi. |
|
|
| Džemperītis 2 |
[Mar. 29th, 2006|10:14 am] |
|
Uzvilku jauno džemperi, aizgāju uz darbu. Ārā tāds marts, kas tūlīt pāries aprīlī. Bet kaķi netraucē nemaz. |
|
|
| Artūrs Rembo |
[Mar. 29th, 2006|11:04 am] |
Vakar pa kādu Eiropas ziņu kanālu noskatījos aizkustinošu reportāžu no Šarlevilas (tā ir maza pilsētiņa Francijā) centrālās pasta nodaļas.
Katru mēnesi pasta nodaļa saņem vairākus sūtījumus, kas adresēti franču dzejniekam Artūram Rembo, kurš miris 1891. gadā. Šarlevila bija viņa dzimtā pilsēta. Sūtījumi lielākoties ir vēstules, bet pienākot arī paciņas - uz dažādām adresēm vai vienkārši uz Rembo vārdā nosaukto pilsētas ielu. Sūtītāji pārsvarā ir sievietes - gan no Francijas, gan arī no ārzemēm.
Lai kontrolētu sūtījumu plūsmu, pasta nodaļa devusi rīkojumu kādam pastniekam rūpēties par Rembo korespondenci. Uz sūtījumiem, saskaņā ar reglamentu, tiek uzspiests zīmogs "adresāts miris" un tad neatplēstā veidā tie tiek nogādāti Rembo muzejā, kur tiem iekārtots īpašs arhīvs. |
|
|
| Ziedi |
[Mar. 29th, 2006|04:25 pm] |
|
Šodien (jaunajā džemperītī) gāju gar ziedu veikalu un šķielējot (dārgi tomēr!) pamanīju, ka vairumam ziedu pārdevēji zina nosaukumus un tos arī uzrakstījuši uz cenas zīmes, bet dažiem ziediem nezina un tad, lai nepaliktu tukša vieta (kas, loģiski, pievērstu nevajadzīgu uzmanību), uzrakstījuši tikai: "puķe". |
|
|
| Latvietis |
[Mar. 29th, 2006|10:58 pm] |
Vēlreiz pārlasīju šo te BBC ziņu: "A Latvian man who raped and murdered a teenager as she walked home from school has been given three life sentences."
Jau pirmajā rindkopā ir uzsvērts, ka viņš ir no Latvijas (vai ir latvietis - tam šai ziņā nav pilnīgi nekādas nozīmes). Manuprāt, tā tomēr ir cūcība - jo ne jau tas, ka viņš ir no Latvijas, šo tipu padarījis par īpaši riebīgu noziedznieku. Tas, ka viņš kaut kad Lielbritānijā ir iebraucis no Latvijas, šai ziņā patiesībā ir absolūti otr- un treššķirīga informācija, kas varētu būt minēta jau pie ziņas beigām, nevis kā teju vai vainu pastiprinošs apstāklis.
Tikpat labi Diena varētu savas ziņas sākt ar to, ka krievs izdarījis, bet čigāns šito, bet kaut kāds tur inuits vēl kaut ko. |
|
|