Sapņoju, ka pīpēju, ka Karola pīpēja no stresa un arī Raivo C. pīpēja. Visi pīpēja! :D kad sapratu savu grēku, uzreiz ar riebumu aizsviedu cigareti. Cik labi, ka tas bija tikai sapnis...

Šodien biju aizbraukusi apskatīt, kur tad atrodas tā izslavinātā Mediņu mūzikas vidusskola un sapratu, ka tas ir blakus manai zobārstniecības poliklīnikai. Es visu laiku tai neapzināti biju gājusi garām! :D Noslēpusies ,maita, aiz restorāna Sarkans. Drūma, liela ēka, kas izskatās pēc cietuma, bet, ko var zināt, iespējams, ka iekšpusē ir mīlīgāks interjers. Tad jau 3. janvārī uzzināšu...

Es pat nezinu, ko lai saka...
Gads iet uz beigām un man ir bail no nākotnes...
Jāstrādā būs baigi- valsts konkurss, iestāšanās citā skolā+ cita vide.
Bet līdzi nāk arī saviļņojums par to, ka drīz arī kļūšu apaļa tīne, he, he;)
Hm, vēl mani nomāc arī citas domas par ...gan jau sapratāt.
Lai gan, vienai nav nemaz tik slikti- tevi neviens netur pavadiņā, neuzspiež savu
viedokli, nenoniecina, vārdu sakot, liek mierā.
Bet man arī gribās mīļumu- neesmu jau nekāds akmens, bet cilvēks!

Vairs nerakstīšu, melanholija bāžas virsū...

Esmu "biezpiena plācenis" kondīcijā. Un tas nav patīkami. Jau no 11:00 čīgāju vijoli mūzikas skolā un učene lika palikt pēc stundas vēl mācīties "tehniku un intonāciju". Stulbums!
"Zane, ja tu gribi piedalīties konkursā, tev nepietiek ar stundu, lai iemācītos visas vietas, kas nesanāk. Un beidz žēloties, ka tu gribi gulēt ilgāk no rītiem. Es šodien šeit biju no 10:00, tikai tādēļ, lai varētu mācīt jūs, kas piedalās konkursā. Arī man ir savas lietas ko darīt ārpus mūzikas skolas. Gulēt varēsi cik uziet pēc konkursa. Tagad tev nāksies vien pieciest spēlēt katru dienu mūzikas skolā!"
Zane:- (drebošu lūpu skatās grīdā un neko neatbild, nodomā pie sevis:"moins, bargā kundze!")
Učene:- (nopietni paskatās uz mani un aiziet aiz sevis aizcērtot durvis)...
Un tā, es mūzicenē biju līdz 15;35, rupji rēķinot, kādas 6 ar pusi stundas!
P.S. Pirksti krampī jau sagājuši, sāp kauli, nogurums pieveicis.
Turpinājums sekos...

Ārprāts! Tas bija kkas šausmīgs! Šis rīts un šī nakts man izvērsās par ļaunāko murgu. Vakars biju tik daudz sabāzusi savā mazajā kuņģī, ka naktī sāpēja vēders un nevarēju normāli gulēt. Sāpēja acis, galva. No rīta bija tik slikti, ka izvēmos. Tieši tā. Galva pulsēja, ēst pēc tam vispār atteicos. tik vien kā noēdu vienu mandarīnu. Labs bija. :D Tagad jau tas pāri, bet vēl māc šaubas, vai varu sākt ēst. Vakardiena bija tik jautra. Redz tā tomēr pierādīja, ka arī pieaugušajos slēpjas bērns, kas nereti izlaužas uz āru. Pārsmējāmies līdz vēdersāpēm, no dāvanām pludoja grīda un zem mūsu mini eglītes visām nemaz nebija vietas! :)) Šogad laikam esmu bijusi labs bērns, ka saņēmu tik daudz dāvanas. Tas bija biedējoši. Jā, arī lielie tika apbērti ar dāvanām. Mājās virmoja vētku gaisotne, pārākais siltumiņš un mazs drebulis, vai pantiņš nav aizmirsies. Viss bija kārtībā, tikai Ziemassvētku vecītis nebija parūpējies par pilsētas uzpošanu- sniegs mūs tā arī neapciemoja, žēl jau ir. Bet, lūk, ko dod tā globālā sasilšana!

sveiki visiem! miedziņš nāk, jo ceļā uz rīgu autiņā sadzēros siltu šokolādi. Bet gulēt nevar, jo jāatkārto dzejolīši un jāizpušķo nesen "nopirktā" eglīte. :D

Re. Pat liecību dienā nav ļauts ilgāk pačučēt. tādi noteikumi, mjāmm...
Šodien daudz darāmā. Jā, brīvlaiks sācies, bet tik un tā daudz jāpaveic- koncerts, pasūtījums, skolotājiem jāsapērkas dāvaniņas uz Ziemassvētkiem, jo arī mūzikas skolā man šodien dod liecības...
Esmu dartbīgs cilvēks, jā. :))~

Aizmirsu vakar pastāstīt, ka satiku vecu draugu mūzikas skolā. kuru? Ilmāru! tas bija tiešām patīkams pārsteigums. tās pašas sirsnīgi smaidošās brūnās acis un draudzīgais smaids. jā. tie bija labi laiki...

Dullums piemeties.
Es esmu nogurusi, izsalkusi un totāli nederīga.
Eu, nu, tas ir uz sliktu.

Nu, ko!

Ziemsvētki nāk pār kalniem aši
Bērni ap SantKlausu apstājas knaši.
Sola tam pantiņus apmaiņā
pret mantiņām.

It is so nice to know that the Christmas Eve will soon come to us.

Skatoties Mūzikas skaņas, iedomājos, ka ne jau viss ir neiespējams.

Ou, tieši tas, kas vajadzīgs- viegla vazāšanās pa vecrīgu un pilsētas centru. Un vēl lieliski apzināties: ej, kur gribi, vazājies pa veikaliem, a tev(man) piķis kabatā! Baigā švamme! :D
Nu, jā, vismaz ieguvu vienu no kārotajām lietām- The Phantom of the Opera CD, kuru tagad ar karstvīna krūzi rokā baudīšu bez kompromisiem.
Un laba sajūta, ka tagad tu vari paspīdēt ar izmaksāšanu- kaut vai mazajam bračkam izmaksāt hamburgeru un frī kartupelīšus vietējā Hesburger ēstuvē(ticiet man, nav tik slikti- Mcdonaldā ir draņķīgāk. Viņš pilnu muti man smaidot pateicās. Ahhh! Teikšu godīgi- cilvēks ar tukšu punci nesmādēs neko, kas pagadīsies ceļā. :D
P.S.
Diena perfekta un migla tik bieza, ka pa Vanšu tiltu braucošās mašīnas nevarēja saskatīt. I love it. Nomācoši, bet reizē skaisti...

Es mīlu jūs visus!
:)
Pat atpūta, ja neliela, tad spēj uzmundruināt mani. Jūtos kā no jauna piedzimusi!
Es no ieskaitēm nebaidos! Nebaidos, nebaidos!

Šodien nejutos īpaši labi, it sevišķi, uz vakara pusi, kad bija MS.
Solfedžo biju tikai es un viens smuks zēns( uzzināju, ka viņš spēlē klarneti, bet vārdu vēl neesmu dzirdējusi no manas skolotājas mutes), kurš visu laiku mani mulsina: skatās uz mani ik pa laikam, smaida tādu sirsnīgu un mīļu smaidu... Es pat nezinu, ko domāt! Pat padziedāt normāli nevarēju- tāds satraukums un vēl aizmirsu kā sauc vienu akordu! Tik apjukusi un sarkana es biju! :/ Not good at all...
Pēc tam, vijolē, rokas drebēja, pirksti neveikli šļūkāja pa stīgām kā tādi iesācēji! Jutos patiešām stulbi. Notis taču zināju!
Pie vainas milzīgā pārpūle. Mani māc nepanesams nogurums, acis pašas no sevis aizveras. Nezinu. Atnācu mājās pilnīgi sagrauta.
Skolotāja ieteica neapmeklēt līdz trešdienas ieskaitei nevienu mēģinājumu, lai visa uzmanība, visi nervi koncentrētos tikai un vienīgi uz VIJOLI!
Klau1 Laikam tā arī darīšu! gribu beidzot tā kārtīgāk samācīties, lai dabūtu 9! Es taču to varu, bet slinkums maisās pa vidu.
Jāmācās tagad visu nakti bioloģija saistībā ar rītdienas olimpiādi. kāds labums man no tā? Atbilde: lieliska atzīme žurnālā+ īsāka darbadiena. :)

Life is awesome! Hell yeah!
Fizika šodien nebija nekāds šķērslis manai šīsdienas laimes sajūtai. Pat tas, ka nogulēju knapi 3h, jo vajadzēja neparedzēti pildīt mājasdarbus, kas pēkšņi manas dienasgrāmatas ailītēs"kas uzdots", bija uzskribelēts, mani nesadusmoja! Es pat sportā lēkāju kā tāda psihopāte! Nu, labi... khem, es nebiju vienīgā. :)
Gribu uz kino. Ceru, ka izdosies nopirkt lētās biļetes. Gribu nedaudz atslēgties, bet laika nepietiek. Ceru, ka koncertā nesākšu krākt( ak, kungs! Tikai ne to!).
Domas jaucās pa galvu: "Ko lai velk mugurā???" Galugalā, mani ielūdza pretējā dzimuma pārstāvis. :D
Sasodīts! būt par meiteni ir gaužām sarežģits uzdevums!

Man gribas ēst!
Atkal visi mani pametuši.
Pat nekādas zīmītes!
Vēders rūc- tagad nesmādētu vakariņās pat fizikas gtāmatu!!!
...
Vēders: "Man gribās vistiņu un kartupelīšus!"
Zane: "Piever muti, savādāk sākšu dzert tēju bez cukura!"
Vēders: " Ak, nēēēē!!!!!!!!"

Mājās tik kluss... Tas mani biedē. :S :D

Laikam kļūšu par hipiju. :) Tas vnk tā ienāca prātā. Man patīk spilgtas krāsas, jautra, vecmodīga mūzika, ko tad vēl vajag???
Jā, iztamborētu džemperīti! Jau esmu darba procesijā! :D

Man patīk tamborēt. Tizli, vai ne??? :D Iemācījos to puķīti un tagad tikai kā konveijers tamborēju vienu pēc otras, šķiet, tā turpinot sanāks džemperīc! :))

ZB! Ups, sorry. :) Man nekad nav patikusi tamborēšna, jo neuztveru to ar sajūsmu un vnk nesaprotu! Kad ir gaisa cilpiņa, kad apmetums, blabla. Mokos ar paraudziņu mājturībā. Bezcerīgi...
ārā atkal parādījies tas draņķīgais sniegs, lai gan pēc viņa nedaudz esmu sailgojusies. Hm, divdomīgi... :D~
Iešu uz koncertu- Benijs Šmids(stulbs vārds)- austriešu vijolnieks izpildīs džeza skaņdarbus. Nu, ja jau viņš tik ļoti izslavēts un saņēmis dažādas balvas, tad jau ir kkas īpašs. Esmu pasākusi iet uz koncertiem? Da, nē! Man vnk iedeva ielūgumu divām personām uz šo koncrtu. Hm, interesanti, kāds tad būs tas koncerts...

Galvā- nu totālākā kaša! Apjukums 100% no matu galiņiem līdz papēžiem. Kāpēc? Nejautā man!
Ienākot mājās tik tiešām biju atvieglota un saviļņota vienlaikus. Izrādās- māmim šodien brīvdiena! Varēja jau pateikt, savādāk mani tikpat kā trieka ķēra, ka bez brāļa virtuvē bija vēl kāds stāvs, kas uzkrītoši čaukstināja celofāna maisiņu.... :))
Sāp pirkstiņš. Vijoli čīgāju ar grūtībām- da labi, neesmu jau nekāda ņuņņa. A varbūt tomēr?...
Jūtos kā no Armijas aizbēgusi... :)