Es nezinu, kāpēc ciešu es?!
Pirmkārt, man šodien bija jābrauc uz centru pirkt draudzenei dzimšanas dienas dāvanu, es neko labāku neatradu kā grāmatu par 5Ls, beigās vēl vajadzēja nopirkt priekš sevis līmi un korektoru. Nu, jau sanāca 8Ls ar kapeikām!
Ārprāts! Šīs sasodīti uzskrullētās cenas!!!
Otrkārt, brālim bija jāpalīdz pirkt dāvana{es jau neteikšu, ka mūsu dz.dienas iekrīt vienā datumā} priekš viņa klasesbiedra.
Ilgi lauzījām galvu, ko dāvināt- zēnam, kurš nav vairs nekāds sīkais ir grūtāk nopirkt dāvanu, nekā meitenei... Hm, kurš to būtu domājis...
Un treškārt, protams, ka tikai man ir jātaisa ēst, jo mīļais brālītis uzskata par vajadzīgu iet un lēkāt uz tā plakanā dēļa gabala, attaisnojoties, ka vēlāk iztaisīs ēdienu!
Ne vella!
Es uztaisīju ēdamo, es sapirku pārtiku, stiepjot uz māju visus produktus kā ēzelis, es palīdzēju nopirkt dāvanu... ES, ES, ES!!!
Vai nav feini, ko?

Mjā.

Nav nekā tāda, ko cilvēka sirds nespētu saprast, ir tikai lietas, ko cilvēka prāts atsakās pieņemt. (Strafovs)
Pilnīgi manas domas.

Nu, ko. Galvā tikai apocalyptica. jo ansamblī jāspēlē kādi 6 skaņdarbi no viņu repertuāra!
moins...
Tagad arī visu laiku skandinu prātā, kā pareizi jāspēlē... :)
Kā pe celmiem:D

Mandarīni, mandarīni, mandarīni, mandarīni. Un kabatlakatiņš. Un vijole.
Jā, arī klavieres.
Note to self: Stop doing anything! :D
Es vnk lidoooju!
Uztaisīju ēst un jūtos lepna par sevi.
Nu, ko? Es taču nemāku gatavot! Nu, labi, drusku jau māku...

Hm, ko lai saka? Galva ir pārpildīta ar pārdomām, kas lauztin laužas uz āru.
Jā, es nezinu, ko es darītu, ja nesapņotu nomodā, nekristu citiem uz vienīgā atlikušā nerva, neaizceļotu uz manu fantāziju saliņu, lai paglābtos no skarbās dzīves un sarežģījumiem...
Ja es nepazītu skumjas un prieku, mīlestību un naidu...
Es nebūtu cilvēks...
Es pamazām tuvojos atklāsmei. Vēl tikai atlicis mazdrusciņ...
Man ir jāsaņemas.
Ir jāsaprot, kāpēc es esmu uz šīs pasaules- kādā uzdevumā...

Bāc, man rīt ir jābrauc uz Lielvircavu! Es tiešām nezinu, kā vēl pagūšu uzpumpēt savu veselību līdz lieliskam stāvoklim.
Johaidī!

Tā ir, kad uz skolu aiziet pusslima. Tagad tam sekas- dirnu mājās četrās sienās un domāju par vakardienas jautro pikošanos, kad mani pamatīgi izvārtīja sniegā, sapikoja matus, ka knapi tos izķemmēju! Bet tas tomēr bija to vērts. Jānosvin taču ir pirmais īstais sniegs:)
No rīta vispār tā rīstījos, ka likās, ka tūlīt izklepošu visus iekšējos orgānus! Mugura arī sāp. bet ar katru brīdi paliek arvien labāk. Vismaz kāds mierinājums...
Ik pēc piecām minūtēm dzeru kumelīšu tēju un sūkāju Locketu. Jā, slimot nav viegli. Bet kurš tad ir teicis, ka tas ir viegli?...

Heisā. Nebiju domājusi, ka man vakar būs tāda sajūsma par vijoles spēlēšanu!
Nu, kā?! Es taču spēlēšu solo Vivaldi Storm draudzenes vadītajā ansamblī! Tas taču ir kolosāli!
Ak, nevaru vien sagaidīt koncertu! :)

Bum, bum! Celebrations! It feels like tragedy but I will go forward.
Kā neciešu sastrēgumus, neciešu, ka tramvajs, kurā iekāpju izrādās ir sabojājies un nekustēsies ne no vietas... Ka mani apšļakasta garāmbraucoši kretīni...
Neciešu, ka skrienu no visa spēka, ka sirds pa muti lec laukā, lai tikai paspētu uz klavieru stundu, kura izrādās, nezināmu apstākļu dēļ, nenotiek.
Tā, lūk. Man šodien 'paveicās'.
Nervi čupā. Jā. Zinu kā jūtas pieaugušie. Pamatīgs stesiņš.
Šķiet, ka ne jau viss rādās tik melnās krāsās. Laiks mainīt tagadni pašas spēkiem...

Hm, jūtos melna! :D Un esmu arī...
Tāds māksliniecisks noskaņojums, laikam tādēļ arī apliku ap kaklu spilgti sarkanu lakatiņu.
Jā, tas ir tieši tas, kas vajadzīgs tagad.
Mhm!

I'm tired of being what you want it to be.
Feeling so faithless.
Lost under the surface.
Don't know what you're expecting of me.
Put under the pressure.
Of walking in you shoes.
Every step that I take is another mistake to you,
and every second I waste is more than I can take.
I've become so numb,
I can't feel you there
Become so tired
So much more aware.
I'm becoming this
All I want to do.
Is be more like me
And be less like you...
Saviļņojošs teksts... Mhm.

Gāja meitene pa ceļu skumji un lēni,
Laternas viņai aizejot izdzisa.
Dzeltenas lapas krita no kokiem un liegi skāra meitenes plecu.
Viņa- zodu paslēpusi siltajā vilnas šallē,
Neatskatīdamās turpināja ceļu
Pretī nezināmajam klusumam un rudenim.
Sacēlās stiprāks vējš, zaļās acis pieplūda asarām.
Neko neredzot, viņa neapstājās.
Gāja pret vēju.
Domās jaucās viens cilvēks-
Vēlos to aizmirst, tik ļoti.
Sirds iesmeldzas, izskan nopūta,
Rokas stīvi savelk ciešāk mēteli.
Kaut nebūtu viņu satikusi.
Kādēļ tādas sāpes?...

Garlaicība, zila nagu laka, tukša māja, klusums, saule... Eu, kas tās par brīvdienām?!

Cik lielu prieku var sagādāt tāda lieta kā kerzas!
šodien uzsniga slapjš sniedziņš balts, bet man bija sausas, siltas kājas. Tiesa, jāpiemin, ka rokas gan bija citādākā kondīcijā. Pirksti krampjaini ieņēmuši vienu pozīciju, tā arī palika, līdz iegāju telpā. Tad pirksti itkā atkusa un nepatīkami sūrstēja. Es varētu pierast pie šī nemīlīgā laika, ja man būtu jauns mētelis...

Grūtsirdība uzmācās. Kāds liels, smags, neatklāts radījums ieperinājies manā trauslajā sirsniņā. Vēlas, lai es ciestu no skumjām un vientulības. To nepieļaušu es. Klausīšos mūziku un runāšos ar sevi. Ieklausīšos savos sirdspukstos- es esmu dzīva, es pastāvu!

Mīlu vakardienu un mīlu šodienu!
Nezinu, ko lai izdaru no priekiem! Sākšu histēriski smieties un rukšķēt. :D
Vakar tiku pie izslavināti populārā kerzu pāra- pirms tam par tādām biju tikai jūsmojusi skatoties uz klasesbiedrenēm un garāmgājējiem. Noliedzu to, ka tās ir neērtas un aukstas- pilnīgākais fufeli-is!
Pēdiņas labsajūtā murrā. Man mamma no rīta ieraugot mani stāvam pie spoguļa sacīja: "Vai, tu izskaties daudz piaugušāka!" Tas bija skaisti teikts.
Pašai patīk, esmu saradusi jau. Šīrīta rekords šņoru siešanā- 9 min. Būs jāpatrennējas vēl. :) Un jāiemācās līgani iet, lai nebūtu bum, bum- ā, redz kur Zane nāk!

Šodien biju zvaigzne! Spēlēju orķestra koncertā Pēterbaznīcā.
Skatītāji bija pilna baznīca, mēs spēlējam ne pārāk tīri, bet galvenais, ka diriģentam patika. Viņam laikam nav absolūtā dzirde. Mhm...

Ārā apmācies un auksts. Iekšā- miers un klusums, bet veintulība. Pašlaik draudzējos ar želejas 'tārpiņiem'. Viņi paklausīgi ielien manā vēderā. :D

Riebjās!
Galīgi garām!
Moins!

Šoks, iedvesma un izsalkums mijas vienlaicīgi.
Izskatos briesmīgi skaista vārda briesmīgs tiešākajā nozīmē! Laikam bez kosmētikas tomēr no mājas ārā nevaru iet, to es tagad zinu.
Un, vispār- man ir iedvesma, bet slinkums to nomāc! Laikam tomēr izvēlēšos zvilnēt gultā zem siltās segas.

Do you know how you make me feel
When I'm with you?
It's so nice to go out and forget about all
That is complicated.
I can listen to your voice
I can make it nice
Always
Because you're my only dream.
I want you so much-
To kiss your lips
To stop the silence between ourselves
Damn, you make me feel freaky
and you know it so well!
It's so hard to find words to say
I love you...

Es Viņu šodien satiku, kad ar brāli vēlējāmies iet pāri gājēju pārejai pie viņa mājas.
Es sastingu un nosarku- viņš mani pamanīja! Sirds dauzījās krūtīs kā negudra, es vairs pār sevi nevaldīju, emocijas spraucās laukā pa visām mana ķermeņa šūnām...
Es smaidīju pār visu seju.
Mašīnas brauca šurpu turpu un nedomāja apstāties, bet kā parādījās Viņš, tās visas vienlaicīgi apstājās, un mēs varējām tikt pāri ielai, lai gan tas vairs nelikās tik būtiski.
Viņam rokās bija iepirkumu maisiņi, seja samocīta un nogurusi, bet tomēr priekā starojoša. Pirms tam jau cerēju, ka viņu nesatikšu, bet sirdij nevar pavēlēt.
Laiks bija šodien pasakains! Gaiss- spirdzinošs, vējš- ass, bet patīkams un saule, ak, saule!
Ideāls laiks braukt uz jūru ar riteni, to arī izdarījām+ vēl tam es ar brāli bijām sapirkušies pārtiku ceļam.
Domājām, ka nepietiks mums abiem(rīmām), bet visas lietas manā somā bija kā pārsteigums un atklājums. Jau bijām aizmirsuši, ko nopirkām! Es vēl nekad nebiju bijusi tik laimīga par ēdienu kā šodien! Svaigs gaiss dara savu.
Bija silts, bet prasījās ķepiņās cimdus. Smējāmies visu ceļu.
MAn žēl, ka to neesmu vēl pieminējusi, bet es priecājos, ka man ir brālis, kas ir kā atbalsts grūtā situācijā un lielisks draugs...