Sēžu darbā, mugurā vecs džemperis un salst kājas.
Sniegs uzsniga, viss apmēram nokārtojās.
Vismaz mieriņš sirdī. Par pārējo - tad jau redzēs.
Un Skruzis ir labais draugs.

Un iesniedzu papīrus Kanādai.

Jūtos kā bērns pirms ziemassvētkiem, pildot anketas, kopējot pasi, fotografējoties, pārrakstot CV angliski un, sevi tā uzkurinot, es zinu, ka es vārtīšos pa zemi un spiegšu pēc pāris nedēļām, kad atnāks letter of confirmation.

Lai sevi uzkurinātu vēl vairāk, kopš vakardienas pusnakts kādas 15 reizes esmu noklausījusies dziesmu, ar kuru savulaik (protams) mani iepazīstināja AV.

Iešu mājās un dzeršu nez kādēļ skābo karstvīnu.
Īīī. Neko.