Pamazām nāk kaut kāda noskaņa, neteiktu, ka Ziemassvētku, bet kaut kas ar tiem sniegiem un tumsām ir.
Un pēkšņi sāk skanēt šādas dziesmas galvā.

Cidonijas, es nākuuu

No šodienas man oficiāli gribas paslimot, vai vismaz paīdēt ilgi. Pēdējā paīdēšana gan beidzās ar secinājumu, ka par velti šai dzīvē nekas nenāk, un, ja īdi tu, tad rēķinies, ka kaut kad no Tevis tiks prasīta atdeve no tā, kam tu par to īdi.
Tādēļ īdēšu es tējas krūzei, kas pilna ar cidoniju sīrupu. Šovakar. Pie televizora. Auksti, ir baigi auksti.