Bet miera nav un tā ir tāda pastaiga emocionālā bezdibeņa malā.
Meklēju "best movies set in Ireland" un kaut kā smeldzīgi.
Es ceru, ka es paspēšu tikt pie vajadzīgās naudas summas, pirms tiek izķerti visi pieteikumi uz Kanādu.
Es mīlu savu māsu.

Lai arī vakar līdz brīdim, kad es sagaidīju Rimi veikalā mammu, mans garastāvoklis bija -5 un pa ceļam uz mājām pacēlās aptuveni līdz -3, lai pēc tam nokristos atkal, vakara gaitā tika konstatēti vai notika vairāki patīkami sīkumi, kas rezultējās pašrocīgā deju nodarbībā plkst.11 vakarā.
Starp patīkamajiem sīkumiem bija gan aptuveni - 1 kg, kas ir absolūti neraksturigi mēneša sākumam, 50g (nevis 100g) šokolāde (kas nozīmē nevis 500kcal, bet uz pusi mazāk), liela tējas dzeršana, uzcienāšanās ar Dāvja un Evijas ceptiem cepumiem un absolūti duma Dienvidparka sērija vakara noslēgumā. Ā, nē, pareizi, pēc tam jūtūbā skatījos, kā cilvēki spēlē klavieres un, jā, pareizi, darīšu es to nākamajā dzīvē.
No rīta aizgulējos, jo pēc pirmā modinātāja telefons burtiski lidoja pret sienu un uz otro zvanu vairs neieslēdzās, bet pamostoties nespēju saprast, kādēļ esmu tik priecīga. Un tad atcerējos, ka, guļot uz melnbaltās pūces, es pa ilgiem laikiem kaut ko sapņoju.

Kontaktu meklēšana kultūras akadēmijas mājas lapā noved pie deju skatīšanās jūtūbā. Nav labi.

Ieritināties omas vecajā un izdilušajā segā ar upeņu zaptes krūzi rokā un padīkt Tev par grūto dzīvi.
Tāds ir šodienas lietani-pelēkās-decembra-dienas-ar-uzspēlēti-priecīgajām-ziemassvētku-dziesmām-pa-radio-noskaņojums.
Šorīt mani pamodināja māsas zvans, kurš nostrādāja labāk par visiem modinātājiem. Man likās, ka es viņai pateicu garāko frāzi ever kopš mūsu sazvanīšanās sākuma un man bija gandarījums, jo viņa klausījās.
Jā, māsa iet uz baznīcu un iet palīdzēt bērniem un atšķirībā no manis domā ne tikai par sevi.