Mana pēdējo dienu emociju gamma ir pārāk raiba, lai es spētu nodalīt priecīgo no sāpīgā, vienaldzīgo no rūpošā. Man patīk būt divatā ar sevi, jo tad šīs emocijas pārdalās no jauna un es skaidrāk redzu sevi un pārējos.
Bet šorīt esmu kopumā laimīga.

Vaniļas debesis izraisīja lielos asaru plūdus. Gatavoju tēju virtuvē un kaucu. Tad atcerējos trešo matriksu, titāniku un karali lauvu. Pakaucu vēl.
Pārējie gan smējās.

Atverot pusdienu kārbiņu, pretī plūstošā smarža atgādināja skolas ekskursijas ar maizītēm, suliņām un ābolīšiem.
Ekskursijas bija morāls gandarījums tam, ka vasaras prieku brutāli pārtraukušas mācības.
Rudens dārzā ir skaists. Un man ne tuvu nav pāri 20, augstākā un vidējā izglītība. Es tā nejūtos.