Naktī sapņoju, ka mani mīl Toms Krūzs.
Tas likās visai dīvaini, ņemot vērā, ka nomodā īpaši NEesmu Krūza pārņemta. Sapnī laikam arī nebiju, tikai atceros, ka kādu brīdi laikam runāju ar viņu, satikusies kaut kādā teātrī. Un tad viņš man sāka uzmākties, vismaz tā man liekas, jo atceros, ka raitā solī skrēju prom no teātra, samērā nikna uz viņu. Un es skrēju pa kaut kādu sudrabotu debesskrāpju rajonu un bija saule, kas atspīdēja stiklos un ārkārtīgi žilbināja. Un es biju patiešām forša. Bet kaut kur tā skrējusi attapos Ziedonī pie savas vasarnīcas, kur bija oma, kas bija dusmīga, ka atkal vēlu blandos apkārt un viņa nevar aizslēgt durvis. Un oma aizslēdza durvis, bet es aizgāju uz savu istabu un likos gulēt, bet pirms tam vēl paskatījos ārā pa logu.
Un tur viņš nāca. Baltās saulesbrillēs ar kaut kādu smieklīgu puķu pušķi rokās un 2pirkstu smaidu sejā. Un pie durvīm viņs satika omu un es tā cerēju, ka viņa viņu pasūtīs tālāk, jo, 1kārt, nedomāju, ka viņa zina, kas ir Toms Krūzs, 2kārt, viņa, liekas, tāpat neielaistu nevienu. Bet kaut kā Krūzs apčakarēja omu un tika iekšā. Un es izlikos, ka guļu, bet man nesanāca. Es piecēlos un aizgāju kopā ar viņu atkal uz sudraba debesskrāpju rajonu, kur mēs sēdējām uz kaut kādas mājas trepēm un runājām. Un viņš man teica, ka esmu tik forša salīdzinājumā ar citām, ka man nevajag viņa naudu&stuff. Un ka esmu vēl ļoti jauna. Un lai es eju viņam līdzi. Un es viņam teicu, ka vispār viņš man nepatīk tik ļoti, lai es ietu viņam līdzi, un es nezinu, ko par to teiks Andrejs un ka jā, man ir draugs Andrejs, kurš man patīk.
Un tad viņš man uzdāvināja skaistu kaklarotu, apskāva un aizgāja. :)