12 April 2006 @ 11:08 pm
tie jūdi!  
Nav ne jausmas, ko teikšu Misānam rīt no rīta. Viņš lika pārskatīt un pārlabot tēzes un pagaidām liekas, ka neesmu uzķērusi to viņa dižo domu, kādam šim referātam vajadzētu izskatīties. Sasodītie jūdi!
Uz virtuves galda stāv piepes, andrejs nospieda visas skudras uz tām, es savukārt mēģināju viņu sagruzīt ar stāstiem par skudru ģimenēm, kurām tagad būs zudis ģimenes loceklis. Biju mežā, kāpelēju pa kokiem un atkal meklēju savu apsēstību.:) Mežs tomēr tik piedrazots- tas pārsteidz. Ne jau tas, ka piedrazots, bet tas, ka, par spīti tā samērā lielajiem izmēriem, neviens meža stūris nav atstāts bez ievērības- visur ir mēsli! Pat brikšņos un purvos.
Laikam krusta gājienā neiešu, bet kā gribētos. Nemānos- gribētos. Bet diemžēl esmu sevi pārslogojusi ar visiem iespējamiem uzdevumiem, kuriem deadline rūk, bet nekas neiet uz priekšu. Jā, teorētiski zinu- Dievs kārto laiku, bet šobrīd laikam tam īsti neticu. Jo gļēva. Nepaļaujos. Šonedēļ gribētos paļauties. GĻĒVA!
Cīnos ar miegu.
 
 
( Post a new comment )
[info]alison on April 13th, 2006 - 12:39 pm
a negirbi, nevis paljauties, bet vienkaarshi visu pamest pie malas, mazliet atpuusties un tas ar jauniem speekiem saakt no saakuma? m?
/me to nesaka egoistisku meerkju vadiibaa, jo ar ko stopot atradiisies gan jau, bet vienkaa domaaju, vai tev pashai nebuutu labaak mazliet visam uzspljaut?
(Reply) (Link)