Previous | Mem | Next
 
rebeka
rebeka
15 March 2006 @ 12:05 pm
zimzimzim  
Cilvēki, kurus, kā likās, pazinu vislabāk, ir pārsteidzoši atšķirīgi no maniem priekšstatiem par tiem.


Sēžu kā bomze naktskreklā ar mazu bērnu ziemas cepurīti galvā un zābakiem kājās un domāju par to, kā gribas beidzot pašai pelnīt naudu. Un varbūt studijas tomēr bija kļūda.
 
6 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
[info]alison on March 15th, 2006 - 01:04 pm
vakar nee, aizvakar lasiiju tuuves jaansones staastu par murmuli, kam patika klusums un par susurinju un vinja pavasara melodiju...
"Sēžu kā bomze naktskreklā ar mazu bērnu ziemas cepurīti galvā un zābakiem kājās"
izklausaas peec iista mumijtrollja:)
hug
(Reply) (Thread) (Link)
[info]sanchet on March 15th, 2006 - 07:13 pm
nee nee, neklausu losi ,edi, peedejais teikums tev no galvas ir jaizmet, jo, jo maaciibas ir dziives pamatideja:DDDDDDD
vai tad taa nav?
:P~
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
rebeka[info]rebeka on March 15th, 2006 - 08:15 pm
nē, nav
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]sanchet on March 15th, 2006 - 09:39 pm
kaut kā nojautu...
(Reply) (Parent) (Link)