mans miiljotais straadaa stroikaa.
man ir triis beerni un zili rinjkji zem aciim.
katru dienu mostos ar domu, kaut es aatraak nospraagtu.
un pavadu vakarus mazgaajot vinja zekjes(protams, ar miilestiibu, jo pulverim naudas nepietiek).
eedu katru otro dienu, tachu vismaz dieetas ietureet nevajag.
mans labaakais draugs jau sen ir iirijaa, suuta uz ziemassveetkiem naudu

Un pasaki ka pati nelaid nereti sviestus.
A īstenībā tēma interesanta, varētu pilnīgi grāmatu uzrakstīt:)
Rakstam turpinājumos?:)

..."Naudas, ko atsūta uz Ziemassvētkiem pietiek tam, lai bērniem nopirktu jaunu pāri apakšbikšu. Vilnas, protams, kodīgās. Pārējo miiljotais nodzer. Ar manu darbu mūžvecajā dienaktniekā (lasi- točkā) naudas pietiek tikai tam, lai mūs neizliktu no dzīvokļa. Bērni aug netīri, jo neviens tos nepieskata, mana māte ir kategoriski atteikusies kļūt par kotlešu cepēju, ķīseļa vārītāju un pamperu (kaadu pamperu?), autinju mainiitaaju. Maate gan dziivo biezaak nekaa es, vismaz eed vinja katru dienu un naudu man nesuuta. Kāds teica, ka mani bērni aug par potenciālajiem..." (Turpini TU!)

..briinumbeerniem - kaa nekaa paspeejushi jau kaiminju Vilim velosipeedu pa nakti izjaukt, aiznest uz latgaliiti un paardot, un nopirkushi sev jaunus zaabacinjus(nu cik nu jauni - vieteejaa humpalu bodee pirkti vien ir), arii vinjiem, maitaam, smukiem buut gribaas(mlje, ja juus zinaatu, kas es peedeeojoreiz sev jaunus zaabakus pirku - piecus gadus ar tiem vecajiem gumijniekiem staigaaju -augu ziemu, rudeni, pavasari - vasarai gan sljopkas pa 50 dzhonjiem nopirku.) diemzheel zaabacinji ir tikai vieni uz trijiem, taa ka mazaakais droshivien atkal visu ziemu noseedees savaa istabas kaktaa speeleejoties ar tukshajaam alus pudeleem, bet vinjsh jau gudrs - nepleesh, zin, ka pa taam var maiziiti un zaali nopirkt..

it's your turn to delete this comment and make your own instead of this proceeding with the story