Brīnišķīga mūzika skan. Paradoksāli, bet man šis albums ir savdabīgs jaunatklājums šodien. It kā jau dzirdēts gana, kompī jau stāv nez cik ilgi, bet šodien tikai iečekoju, cik šamējais skaists.
Un ārā arī laiks ir skaistāks nekā jebkad es varētu vēlēties. Un, ja vien nebūtu jāsagaida brālis no skolas, es pazustu krietni tālu aiz apvāršņa.
Un vēl es jau nez kuro stundu vēlos ieiet dušā, bet mudos un nekur neeju. Un spēlēju klavieres. Un tas liecina par zināmu dvēseles stāvokli.
Nemanot pielavās gruzis.
Un ir tīri organiska nepieciešamība pēc tā. Nolīst kaktiņā un izraudāties. Un nevis tādēļ, ka sāpētu sirds, bet tādēļ, ka asarām ir piemīt kaut kas mulsinoši attīrošs un veldzējošs.Un galu galā- asaras palīdz neieaugt tajā bezgalīgajā pašapmierinātībā ar sevi un dzīvi. Un atgādina par to, ka pilns vēders, siltas kājas un labs sociālais statuss negarantē laimi un galu galā bez zināma morāla/garīga pamata Tavai dzīvei dod bezjēdzīguma piegaršu.
Jā. Paraudiet kādreiz. Paliks labāk.
Jā:)