No vienas puses ir stimuls mācīties tai matemātikas ieskaitei, no otras puses- diezgan jūtama vienaldzība pret visu to pasākumu. Kaut kā liekas, ka lielākais, ko es izdarīšu matemātikas ieskaitei par godu, būs uzstūra un transportiera iegāde, pieklājīga apģērbšanās un zīmuļu nosmailināšana.
Uzmācīga ir tā doma, kas pēdējā laikā kavējas manā galvā, visa tā pēdējā zvana un atzīmju izlikšanas iespaidā. Doma par to, ka visu taču varēja darīt tik ļoti citādi, varēja izrādīt apzinību, uzņēmību, etc., etc.
Vakar saņēmu vēstuli, kuru Šķēle lika mums rakstīt pašiem sev 10. klases sākumā. Viss, ko biju tad sev rakstījusi, likās tik afigenna naivs. Veiksmes formula?! Ha!
Zini, ir viena lieta, ko es esmu sapratusi pa šiem vidusskolas gadiem-
darbs, uzcītība, etc., etc., šķiet,ir visnotaļ labas lietas, bet pie velna to visu, ja Tu nevari mācīties un darīt to, kas Tev patiešām patīk.