Skurbums...miegs galvā.
Lieldienas. Emociju trulums un vienlaicīgi pārbagātība.
Kristus ir Bezgalīgo Iespēju Dievs, vai ne?
Neteiksim, ka Viņš nebūtu bijis līdzās.
Neteiksim, ka kaut ko no Lieldienu nakts dievkalpojumā dzirdētā man šobrīd ļoti negribas realizēt.
To, vai manai gribai vēl ir kāds zināms spēks, rādīs laiks, precīzāk, mana attieksme.
Es centīšos. Pārmaiņas pēc. Iekāpšu savā naktskreklā, nokratīšu no gultas no veļas striķa noņemto drēbju kalnus, ieritināšos zem segas un lasīšu kaut ko.
Es nezinu, vai Bībeli. Es ļoti gribētu. Bet pagaidām mani vairāk kārdina manas draudzes mācītāja J. Rubeņa grāmata "Es ticu, Dievs, ka Tu mani saproti".
Lai gan šajā grāmatā ir diezgan skaidras norādes uz to, ka šo grāmatu nudien nevajadzētu uztvert kā Svētos Rakstus.
Un tomēr gribas kaut ko siltu...dvēselei.
Priecīgas Lieldienas visiem, kam šis apsveikums ir nepieciešams!
Man bija ļoti patīkami dzirdēt šo vārdu salikumu no draudzes mācītāju mutes.
Un no katra cilvēka mutes, kuram Lieldienas jelkad saistījušās ar baznīcu.
Priecīgi jums. Tiešām.